Publicitātes foto

Ventspils brīvostā pērn apkalpotas 93 098 ar prāmjiem pārvadāto jeb Ro-Ro kravas vienības un tas ir ostas vēsturiskais rekords, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Pērn Ventspils brīvostā sasniegtas 93 098 Ro-Ro kravas vienības, kas kopā veido 2,3 miljonus tonnu, un ir par 6% vairāk nekā 2020.gadā.

Piektdaļa jeb 20% no Ventspils brīvostas kopējā kravu apjoma tiek pārvadātas prāmju līnijā Ventspils – Nīneshamna. Brīvostā skaidro, ka tas ir īsākais ceļš ar prāmi pāri Baltijas jūrai šajā reģionā, veidojot Ventspili par galveno Latvijas transporta ceļu uz Stokholmu, Zviedrijas centrālo daļu un Norvēģijas saimnieciskās darbības centriem. 64% visu Ro-Ro kravu Latvijā 2021.gadā tika vestas caur Ventspili.

Pērn prāmju līniju no Ventspils izmantoja 204 843 pasažieri un tika braukts ar 60 055 automašīnām. Lai gan ar prāmjiem ceļojošo pasažieru skaits pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 31,5%, bet vieglo auto skaits – par 51%, šie rādītāji atpaliek no 2019.gada, kad bija pasažieru skaita rekords Ventspils ostā.

Pagājušā gada sākumā prāmju operators Stena Line un Ventspils brīvostā strādājošais Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) parakstīja līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas. NNVT valdes priekšsēdētajs ir Aivars Gobiņš.

Tā no Ventspils sāka kursēt 222 metrus garais prāmis Stena Scandica, kas ir par 30% ietilpīgāks nekā iepriekšējie. Turklāt septembrī Stena Line paziņoja par divu jaunu prāmju piesaisti Ventspils līnijai no 2022.gada. Jaunie E-Flexer tipa prāmji būs 240 metru gari un ļaus palielināt kravas ietilpību par 25% un pasažieru salona ietilpību par 33%.

Pērn Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāva 11,1 miljonu tonnu kravas. Termināļiem izdevies palielināt vietējo kravu īpatsvaru ostas kravu apjomā. Gada laikā Ventspils brīvostā apkalpoti 1310 kravas kuģi, no tiem 1007 sauskravas kuģi un 303 tankkuģi.

Brīvostas pārstāve skaidro, ka ostu maksas, ko maksā kuģi, kas ienāk Ventspils ostā, ir galvenais Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumu avots. Tas ļāvis veiksmīgi turpināt gan ostas, gan industriālās teritorijas infrastruktūras projektus, kas ir būtiski svarīgi arī Ventspils pašvaldībai.

Pašvaldības budžetu Ventspils brīvostas pārvalde pagājušajā gadā papildinājusi ar vairāk nekā 864 000 eiro no ostu maksām. Ielu, laukumu un apstādījumu uzturēšanā Ventspils brīvostas pārvalde izlietojusi ap 1,15 miljoniem eiro, pievedceļu atjaunošanā ieguldīts vairāk nekā miljons eiro. 2021.gadā pabeigta Ventspils ostas Ziemeļu mola gandrīz 13 miljonu eiro vērtā atjaunošana, bet industriālajā teritorijā darbu sākušas divas jaunas pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētas rūpnīcas.

Ventspils osta ir otrā lielākā Latvijā pēc apkalpoto kravu daudzuma.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube