Foto: Unplash.com

Šīs nedēļas laikā Rīgas un Pierīgas mežus, kā arī galvaspilsētas parkus ir plosījušas vairākas vētras. To radītās sekas ir vienas no lielākajām šajā gadsimtā, kā arī būtiski ietekmējušas “Rīgas Mežu” darbību. Visuzskatāmāk nedēļas sākumā cietuši uzņēmuma apsaimniekošanā esošie Rīgas parki, kuros lauzti vai aizlauzti teju simts koki.

Ceturtdienas un piektdienas stiprais vējš Rīgas parkos ievērojamus postījumus nav nodarījis.

Vislielākais postījums – simtgadīgā baltā apse Kanālmalas apstādījumos, kuru vējš nogāza un iegāza pilsētas kanālā šīs nedēļas sākumā. Pašlaik tiek strādāts, lai lielo apsi izceltu no kanāla un kā ilgtermiņā to ilgtspējīgi izmantot.

Lasiet arī: Vētras radītās sekas; aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 399 izsaukumus

SIA “Rīgas meži” pārstāvji paskaidro, ka citi parkos kritušie koki tiks pārstrādāti malkā un zari mulčā, kas vasarā noderēs puķu dobju uzturēšanai “Rīgas Mežu” daļas “Dārzi un parki” aprūpētajos pilsētas apstādījumos. Tāpat ir domāts par atsevišķu nolūzušu koku stumbeņu un baļķu atstāšanu parkos un dārzos. Tie kalpotu kā uzņēmuma vides izglītības programmas “Zaļā klase” izglītošanas elementi, piemēram, lai sabiedrībai skaidrotu par lielos, vecos kokos dzīvojošo putnu un kukaiņu dzīvotņu saglabāšanu un dabas daudzveidības nepieciešamību pilsētas parkos. Tiek izvērtēta arī kritušo koku pielietošana masīvkoka solu vai labiekārtojuma elementu izveidē. Kritušo koku stumbrus “Rīgas Meži” ir piedāvājis Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam, kam nepieciešami liela izmēra dimensijas un savdabīgas formas koku bluķi un baļķi.

Tāpat ir apzināti postījumi Rīgas un Pierīgas mežos. Lielākajā daļā uzņēmuma teritorijas stiprais vējš kokus ir gāzis izklaidus. Visbūtiskāk ir cietušas Rīgas un Tīreļu mežniecības.

Pēc vētras mežniecību darbinieku pirmais uzdevums bija apzināt un likvidēt vētras sekas vietās, kur koki ir aizšķērsojuši ceļus vai arī aizlūzuši stumbri apdraud kā cilvēkus, tā arī trešo personu īpašumus. Pēc tam apzinātas vietas, kurās lauztu koku koncentrācija ir vislielākā un nepieciešamas sanitārās cirsmas.

Lai nodrošinātu mežam un dabai kopumā tik svarīgo kritalas funkciju, daudzi vēja gāztie vai aizlauztie koki (kas neapraud apkartējos) pēc šādām vētrām tiek atstāti mežā. Kritalas kalpo kā dzīvotne kukaiņiem un barības bāze putniem.

“To, ka mežos ir jāatstāj kritalas nosaka gan valsts normatīvi, gan prasa arī mežu apsaimniekošanas sertifikācijas standarti. Minimālais mežā atstājamās mirušās koksnes apjoms ir vismaz pieci kubikmetri uz hektāru. Atkarībā no stumbra resnuma, parasti tie ir vairāki koki uz vienu hektāru. Tiek izvēlēti lielāko izmēru vēja izgāztie vai drošā attālumā no ceļiem un citas infrastruktūras stāvoši sausu koku stumbri, visbiežāk priedes,” paskaidro “Rīgas Meži” dabas un vides aizsardzības speciālists Edmunds Račinskis.

“Dažādu sugu mirušie koki, kas pakāpeniski mežā sadalās, dod mājvietu un barošanās iespējas neskaitāmiem meža veselībai un ilgtspējai nozīmīgiem organismiem, kas paaugstina meža dabisko imunitāti. Saudzētie dobumainie koki piesaista ligzdošanai dažādu sugu putnus, kuri savukārt pārtiek no apkārtējam saimnieciskajam mežam bīstamiem kukaiņiem. Piemēram, dzeņi var palīdzēt ierobežot eglēs savairojušos mizgraužu kāpurus, bet dažādu sugu dziedātājputni – zāģlapsenes, vērpējus u.c.”

Ņemot vērā iepriekšējo gadu neatslābstošo egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāti, ir svarīgi līdz pavasara aktīvās sezonas sākumam egļu meža masīvus atbrīvot no svaigi gāztiem skuju kokiem. Tie nesavāktā stāvoklī var radīt optimālus apstākļus šo bīstamo meža kaitēkļu attīstībai, uzsver dabas un vides aizsardzības speciālists.

Visskarbāk vētra ir skārusi Tīreļu mežniecībā esošo Ziemassvētku kauju piemiņas vietu, kur gandrīz visā mežainās kāpas garumā vairāk vai mazāk koncentrēti gāztas un aizlauztas gan egles, gan priedes. Kokmateriāls no gāztajiem kokiem tiek izmantots malkas vajadzībām, kā arī zāģmateriālu un citu koksnes produktu ražošanai. Koki, kuru savākšana nav ekonomiski izdevīga, atbilstoši uzņēmumā noteiktai kārtībai par nelielu samaksu tiks piedāvāti apkaimju maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Šīs nedēļas spēcīgais vējš un tā radītie postījumi Rīgā un Pierīgas mežos ir vieni no lielākajiem šajā gadsimtā. Iepriekš līdzīgi postījumi bija 2005. gada un 2013./2014. gadu ziemas vētrās.

Saistītās tēmas: kokmateriālsradītie postījumi

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube