Foto: Unsplash

Latvijas Veterinārārstu biedrība iesniegusi priekšlikumu Tieslietu ministrijā paredzēt kriminālatbildību īpašniekam, kura bezatbildīgi turēts dzīvnieks sakropļo vai nogalina citu dzīvnieku.

Pašlaik Krimināllikumā noteikta dzīvnieka īpašnieka atbildība tikai tad, ja dzīvnieka turēšanas noteikumu pārkāpuma gadījumā ir nodarīti vidēji smagi vai smagi miesas bojājumi cilvēkam vai tas izraisījis cilvēka nāvi. Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums, piemēro naudas sodu.

Tomēr Latvijā ir daudz gadījumu, kad īpašnieka nepieskatīti suņi klaiņo, uzbrūk un sakož vai nogalina citus suņus, kaķus, mājputnus, aitas, trušus, stirnas un citu sugu mājdzīvniekus vai savvaļas dzīvniekus. Turklāt šādi gadījumi ir novērojami gan pilsētās, kur dzīvnieku īpašnieki vai turētāji neievēro noteikumu, ka sunim ir jābūt pavadā vai iežogotā teritorijā, gan ārpus pilsētas, kur joprojām daudzi suņu īpašnieki uzskata, ka suns laukos var klaiņot apkārt nepieskatīts. Ir pamats uzskatīt, ka šādu gadījumu, kuros no nepieskatītu suņu uzbrukumiem smagi cieš vai iet bojā citi dzīvnieki, ir daudz vairāk nekā personas tīšas cietsirdīgas rīcības pret dzīvniekiem gadījumu.

Proti, spēkā esošais regulējums paredz, ka neatkarīgi no cietušajam dzīvniekam nodarītā kaitējuma smaguma, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam, kurš ir pārkāpis turēšanas noteikumus, tiek piemērots tikai naudas sods. Tātad nekādā veidā netiek vērtēts nodarījums cietušajam dzīvniekam, šī dzīvnieka ciešanas, radītās veselības problēmas vai dzīvības zaudējums. Bieži dzirdam apgalvojumu, ka dzīvnieks ir vērtība, taču praksē tas bieži vien neparādās.

Krimināllikuma darba grupas izstrādātais likuma grozījumu projekts pašlaik paredz, ka cietsirdīga rīcība ir cilvēka darbība vai bezdarbība pret dzīvnieku, kas izraisa dzīvniekam veselības problēmas, sakropļojumu vai nāvi, bet cilvēka bezatbildības radītās sekas vērtētas netiek, pat, ja tās izraisa cita dzīvnieka nāvi.

“Veterinārārstu ieskatā dzīvnieka uzbrukums citam dzīvniekam, kā rezultāta dzīvnieks tiek sakropļots vai nogalināts, arī ir uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos, jo tā ir uzbrūkošā dzīvnieka īpašnieka vai turētāja darbības vai bezdarbības sekas,” skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš.

Vienlaikus Latvijas Veterinārārstu biedrība pauž gandarījumu, ka Krimināllikuma grozījumu projektā 230. pantā jau ir iestrādāts LVB priekšlikums noteikt obligāti piemērojamu papildsodu – atņemt tiesības turēt jebkādus dzīvniekus vai arī tiesneša nosauktu konkrētu sugu dzīvniekus, tādējādi paredzot bargāku atbildību par spīdzināšanu vai cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube