Ar otrdienu, 1.februāri, sabiedrības norēķini ar valsti ir kļuvuši zibenīgi, Valsts kasei pievienojoties Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai – maksājumi valsts budžetā tiek nodrošināti dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ka arī brīvdienās un svētku dienās.

Ikdienas dzīvē cilvēki un uzņēmumi šīs pārmaiņas jutīs, veicot maksājumus uz Valsts kasi, t.sk. valsts budžeta maksājumus (valsts nodevas, naudas sodus u.tml.) un maksājot par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Zibmaksājumi uz Valsts kases kontiem būs iespējami no to Latvijas kredītiestāžu kontiem, kuras nodrošina zibmaksājumu pakalpojumu, proti, AS “Citadele banka”, “Swedbank” AS, AS “SEB banka”, Signet Bank AS, AS BlueOrange Bank, AS “Reģionālā investīciju banka”, Baltic International Bank SE un AS “LPB Bank”, kā arī no citām kredītiestādēm Baltijas valstīs un Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA), kuras nodrošina zibmaksājumus, – kopumā vairāk nekā no 2000 kredītiestādēm.

Paredzēts, ka tuvākajā laikā zibmaksājumus sāks nodrošināt arī Luminor Bank AS, tādējādi šie inovatīvie maksājumi būs pieejami faktiski visiem kredītiestāžu klientiem Latvijā.

Eiropā un attiecīgi arī Latvijas Bankas uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā ir noteikta zibmaksājumu maksimālā summa – 100 tūkstoši eiro -, tomēr katra finanšu iestāde saviem klientiem var noteikt arī zemāku izejošo zibmaksājumu limitu. Komisijas maksa par zibmaksājumiem Latvijas kredītiestāžu klientiem parasti ir tāda pati kā parastajiem SEPA maksājumiem eiro.

Valsts kasē ir konti nodokļu un nodevu samaksai (valsts budžeta ieņēmumu konti nodokļu, nodevu, naudas sodu un citu nenodokļu ieņēmumu samaksai). Šādus kontus atver publiskām personām (valsts budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, budžeta nefinansētām iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm), zvērinātiem tiesu izpildītājiem (depozīta konti, kuros tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām) un privātām juridiskajām personām (biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām, komercsabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un izdevumu veikšanai).

“Pievienošanās Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai sekmē finanšu sektora un valsts pārvaldes digitālo attīstību, nodrošinot valsts pakalpojumu saņēmējiem inovatīvus un zibenīgus norēķinus ar valsts budžetu. Zibmaksājumi sniedz iespēju tālākai valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu attīstībai, piemēram, ieviešot zibprasījumus,” uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Latvija bija pirmā eiro zonas valsts, kura ieviesa zibmaksājumus, un pašlaik tie ir ierasti starpbanku un citos maksājumos. Valsts kases pievienošanās zibmaksājumu infrastruktūrai apliecina, ka valsts sektors ir atvērts inovācijām un moderniem risinājumiem, nodrošinot iespējami labāko servisu un pieredzi saviem klientiem. Savukārt Latvijas Banka turpina attīstīt zibmaksājumu infrastruktūru, un tuvākajā laikā to papildinās ar zibprasījumiem,” akcentē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

Pilnais zibrisinājumu komplekts (zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi) sniegs neierobežotas iespējas inovatīvu maksājumu pakalpojumu izmantošanai starpbanku līmenī visās jomās – gan īpaši ērtiem maksājumiem starp privātpersonām, gan rēķinu samaksā, gan arī e-komercijā un tirdzniecībā, t.sk. šos inovatīvos risinājumus būs iespēja attīstīt un savstarpēji izmantot ne tikai kredītiestādēm, bet arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Latvijas Banka un Valsts kase turpinās sadarbību valsts pakalpojumu inovāciju jomā.

2021.gadā Latvijas Bankas Elektroniskajā klīringa sistēmā starp bankām veikti 18,39 milj. zibmaksājumu 6,35 mljrd. eiro vērtībā (salīdzinājumam – 2020.gadā veikti 11.85 milj. zibmaksājumu 2,49 mljrd. eiro vērtībā), to īpatsvaram starp Latvijas kredītiestādēm pieaugot līdz aptuveni 26%, bet maksājumos starp atsevišķām kredītiestādēm zibmaksājumu īpatsvars pārsniedz 75%.

Aktīvo zibsaišu skaits Zibsaišu reģistrā pārsniedzis 600 tūkst., savukārt to izmantošana sasniegusi 33.1 milj. pieprasījumu 2021.gadā.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube