Šodien Ministru kabinetā apstiprināti noteikumi, kas noteic kārtību, kādā jāīsteno attālinātās mācības, lai tās būtu efektīva, kvalitatīva, pilnvērtīga un iekļaujoša klātienes mācību procesa sastāvdaļa.
Noteikumos noteikts procentuāli maksimālais attālinātajās mācībās īstenojamais mācību stundu skaits vienā mācību priekšmetā, kursā vai modulī un mācību gadā kopumā. Piemēram, vispārējā izglītībā – orientējoši līdz divām dienām mēnesī 4.-6. klasei, līdz trim dienām mēnesī 7.-9. klasei, līdz četrām dienām mēnesī – vidējās izglītības pakāpē.
Attālinātās mācības varēs organizēt visās Latvijas izglītības iestādēs un izglītības pakāpēs, taču noteikumos paredzētas izņēmuma situācijas, kurās attālinātās mācības nenotiek:
• pirmsskolas izglītības pakāpē;
• 1. un 2. klases izglītojamiem, tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības programmās;
• speciālās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;
• izglītības programmās, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās un sociālās korekcijas izglītības iestādēs;
• medicīniskās izglītības praktiskās un klīniskās mācības veselības aprūpes jomā reglamentētajās profesijās un specialitātēs.
Neformālajā izglītībā (tai skaitā interešu izglītībā) attālinātās mācības var organizēt un īstenot atbilstoši attiecīgās izglītības programmas īstenotāja noteiktajai kārtībai.
Pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē attālinātās mācības kā sastāvdaļu izglītības programmas apguvei klātienes formā pieļaujams īstenot šādā apjomā:
• 3. klasei – līdz 5% no plānotā mācību stundu skaita mācību priekšmetos mācību gadā;
• 4. līdz 6. klasei – līdz 10% no plānotā mācību stundu skaita mācību priekšmetos mācību gadā;
• 7. līdz 9. klasei – līdz 15% no plānotā mācību stundu skaita mācību priekšmetos mācību gadā;
• 10. līdz 12. klasei – līdz 20% no plānotā mācību stundu skaita mācību priekšmetos (kursos) mācību gadā;
• profesionālās pamatizglītības programmās – līdz 5% no plānotā kopīgo stundu skaita programmā gadā, ieskaitot moduļu praktisko daļu, prakses moduli vai kvalifikācijas praksi;
• profesionālās ievirzes izglītības programmās – līdz 5% no plānotā kopīgo stundu skaita programmā;
• profesionālās vidējās izglītības programmās un arodizglītības programmās – līdz 20% no plānotā kopīgo stundu skaita programmā, ieskaitot moduļu praktisko daļu, prakses moduli vai kvalifikācijas praksi;
• profesionālās tālākizglītības programmās – līdz 20% no plānotā kopīgo stundu skaita programmā, ieskaitot moduļu praktisko daļu, prakses moduli vai kvalifikācijas praksi;
• profesionālās pilnveides izglītības programmās – līdz 30% no plānotā kopīgo stundu skaita programmā;
Augstākās izglītības pakāpē pilna un nepilna laika studijās attālinātās mācības var īstenot līdz 50% no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu skaita, kas norādīts izglītības iestādes apstiprinātajā studiju programmas plānā.
Attālinātās mācības visu pakāpju izglītības iestādes iepazina jau 2020.gada pavasarī kā risinājumu, kas padarīja iespējamu mācību procesu epidemioloģiskās krīzes un ārkārtējas situācijas apstākļos. Lai gan joprojām mūsu realitāti nosaka Covid-19 pandēmija un ārkārtējā situācija, jāuzsver, ka nākotnē – atsākoties ierastajam klātienes mācību procesam – attālinātās mācības nepazudīs no izglītības iestāžu ikdienas, bet kļūs par klātienes mācību sastāvdaļu.
Saskaņā ar attālināto mācību definīciju, tās notiek, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu. Attālinātajās mācībās var izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bet tas nav obligāti. Atkarībā no attālināto mācību mērķa un iespējām, tās var notikt kā, piemēram, individuāls vai grupu darbs, konsultācijas vai projekta darbs un risināties dažādās vietās: bibliotēkās, laboratorijās, pētniecības iestādēs, muzejos, dabā, mājās u.c.
Attālinātās mācīšanās elementu iekļaušana ikdienas klātienes mācībās sekmē atbildības nodošanu par mācībām pašiem izglītojamiem (personalizācija), stiprina pašvadītas mācīšanās iemaņas, digitālo pratību, kritisko domāšanu, kā arī problēmrisināšanas un sadarbības caurviju prasmes. [3] Pētnieki arī secinājuši, ka attālināto mācību elementi uzlabo adaptācijas spējas darbam dažādās situācijās, līdz ar to – mazina spriedzi un apjukumu krīzes laikā. [1;2].
Izglītības iestādēm jāizvērtē savas iespējas īstenot attālinātās mācības attiecīgajā izglītības pakāpē. Noteikumu projekts paredz ievērot katras izglītības iestādes patstāvību un unikalitāti, paredzot izglītības iestādei izvēles tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu par detalizētāku attālināto mācību organizēšanas kārtību. Tāpat noteikumos paredzēts, ka izglītības iestādei, kas nolēmusi izmantot attālināto mācību formu, stundu sarakstā ir jānorāda attālināto mācību ietvaros plānotās stundas (nodarbības); jāapzina un jānodrošina tiešsaistes mācīšanās tehniskā vide – ja attālinātās mācības plānots īstenot, izmantojot informācijas tehnoloģijas; jāapzina, vai izglītojamiem ir pieejami tehniskie līdzekļi attālināto mācību procesa nodrošināšanai; jānosaka rīcība gadījumā, ja izglītojamā dalība attālinātajās mācībās nav iespējama vai ir traucēta tehnisku iemeslu dēļ un jāievēro citi nosacījumi.
Atsauces uz pētījumiem:
[1] Back to school: Lessons for effective remote and hybrid learning https://www.studocu.com/en-us/document/maharishi-university-of-management/marketing/essays/mc-kinsey-back-to-school-a-framework-for-remote-and-hybrid-learning-amid-covid-19/9340708/view
[2] Pētījums “Covid-19 seku mazināšana” (projekts COVIDzīve Nr. VPP-COVID-2020/1-0013 “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”)
[3] Impacts of technology use on children. Exploring literature on the brain, cognition and well-being. (2019) OECD. https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/8296464e-en.pdf?expires=1606740727&id=id&accname=guest&checksum=E4C7668[1]1971AACB302AAE6C8CC2CB0F7
