Foto: Pexels

Straujo energoresursu cenu kāpumu spēcīgi ir izjutušas arī Latvijas baznīcas. Par apkuri nākas maksāt trīs reizes dārgāk, nekā tas bija pirms gada, tādēļ iekštelpās temperatūra tiek samazināta līdz pat plus pieciem grādiem pēc Celsija. Lai cik skarba būtu situācija, neviena baznīca savas durvis aizvērusi nav, tomēr daudzām draudzēm jāsamierinās ar aukstumu.

Cēsu Svētā Jāņa baznīca tiek apkurināta ar dabasgāzi. Lielo baznīcu ir grūti piesildīt, tāpēc vidējā temperatūra ziemā iekštelpās ir vien daži grādi virs nulles. Rēķins par decembri bija 1 700 eiro, savukārt pirms gada decembrī bija jāmaksā 800 eiro. Risinājums skarbs – dievkalpojumi aukstumā. “Mēs lēmām to, ka mums ir jāsamazina vēl šī temperatūra un ka galējā temperatūra, kad cilvēki var uzturēties baznīcā ilgāku laiku, apmēram stundu, ir pieci grādi. Mēs līdz pieciem sešiem grādiem samazinājām. Janvāra mēnesī ietaupījums ir 400 eiro, bet tāpat rēķins ir 1 300 eiro,” saka Didzis Kreicbergs, Cēsu Sv. Jāņa baznīcas mācītājs.

“Šo ziemu izturēsim, bet grūti prognozēt par nākamajām,” tā saka mācītājs Didzis Kreicbergs. Savukārt Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir labākā situācijā, jo ir centrālā apkure, daļu izdevumu sedz pašvaldība. Ziemā baznīcā vidējā temperatūra iekštelpās ir no 14 līdz 17 grādiem. “Tās izmaksas gadā ir 7 000 līdz 8 000 – tas ir tikai par siltumu. Paralēli vēl nākas tērēt elektrību, jo tornī nav apkures iekšā, tur mums ir ierīkota izstāžu zāle. Tur ir elektronika, kas prasa nodrošināt normālu temperatūru. Tur iznāk vēl papildus vairāki tūkstoši gadā klāt,” saka Ainārs Pastva, Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis.

Kovida ietekmē, kad cilvēku skaits ir ierobežots baznīcā, ziedojumi ir kritušies vidēji par 15%, atzīst valdes priekšsēdētājs. Šai baznīcai ir zemes īpašumi, par ko tiek saņemta nauda, līdz ar to par ziedojumiem, kas ir piektā daļa no ieņēmumiem, var segt mācītāja algu.

Arī katoļu baznīcās izmaksas trīskāršojušās; ja ir arī centrālā apkure, izmaksas dubultojas. “Ir draudzes, kuras ir samazinājušas gaisa temperatūru iekštelpās minimāli, proti, līdz pat pieciem grādiem tajās dienās, kad nenotiek svētās mises. Pagājušogad vidējā temperatūra bija no 14 līdz 16 grādiem, tad pašlaik daudzi katoļticīgie ir ievērojuši, ka ir palicis vēsāks. Ja vēsāks, tad tas nozīmē ap desmit grādiem,” stāsta Jānis Balevičs, Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas pārstāvis.

Latvijā ir vairāki simti baznīcu dažādām konfesijām. Visās jūtama krīze, ar ko saskaras šobrīd sabiedrība. Vienīgie risinājumi, kā saka baznīckungi, ir sēdēt aukstās telpās un palielināt apmeklētāju skaitu, bet līdz tam – izdevumus segt no uzkrājumiem.