Eiropas Parlaments uzsver, ka, lai gan Rotaļlietu drošuma direktīva nodrošina augstu aizsardzības līmeni, daži ražotāji ārpus ES, kuru ražojumi nopērkami kopīgajā tirgū, jo īpaši tiešsaistē, neievēro ES tiesību aktus. Tāpēc daudzas rotaļlietas, ko pārdod ES, joprojām rada ievērojamu apdraudējumu bērniem.
Ziņojumā, ko Parlaments pieņēma trešdien ar 688 balsīm “par”, 6 “pret” un vienam atturoties, deputāti aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt ES pasākumus, lai rotaļlietas, kas tiek laistas ES tirgū, neatkarīgi no to ražošanas vietas, atbilstu Rotaļlietu drošuma direktīvai.
Rotaļlietām, kas tiek laistas ES tirgū, ir jāatbilst īpašiem ES noteikumiem par ķīmiskajām vielām, atgādina Parlaments. Komisijai būtu jānodrošina endokrīno sistēmu ietekmējošu vielu aizliegšana rotaļlietās, tiklīdz tās tiek konstatētas. Turklāt Komisijai vajadzētu lemt par vienotām robežvērtībām rotaļlietām, kas paredzētas bērniem līdz 36 mēnešu vecumam, un rotaļlietām, kas paredzētas vecākiem bērniem.
Pārskatot Rotaļlietu drošuma direktīvu, būtu arī jānodrošina iespēja vajadzības gadījumā ātri pielāgot bīstamo ķīmisko vielu robežvērtības un izvairīties no situācijas, kad noteiktās robežvērtības atšķiras dalībvalstu vidū, teikts Parlamenta ziņojumā.
Parlaments aicina ES dalībvalstis koordinēt tirgus uzraudzības pasākumus un uzlabot kontroli, lai efektīvāk atklātu nedrošas rotaļlietas. Šim nolūkam Komisijai būtu jāizpēta arī jaunu tehnoloģiju, elektronisko marķējumu un mākslīgā intelekta izmantošana.
Uzsverot, ka tīmeklim pieslēgtās rotaļlietas rada jaunus draudus bērnu drošībai, privātumam un garīgajai veselībai, EP deputāti mudina ražotājus integrēt rotaļlietu konstrukcijā drošības un aizsardzības mehānismus, piemēram, pret kiberapdraudējumiem. Viņi aicina Komisiju ierosināt jaunus ES noteikumus šo jautājumu risināšanai.
Parlaments arī aicina Komisiju izvērtēt, vai rotaļlietu marķējumā varētu iekļaut informāciju par produkta ilgizturību un remontēšanas iespējām.
EP deputāti prasa uzlikt pienākumu tiešsaistes tirdzniecības vietām “uzņemties lielāku atbildību par to platformās pārdoto rotaļlietu drošumu un atbilstību”, lai, piemēram, izņemtu no apgrozības neatbilstīgas rotaļlietas novērstu to atkārtotu parādīšanos.
Ziņotājs Brando Benifei (S&D, Itālija) sacīja: “Pašlaik spēkā esošā direktīva ir atzīstams solis ceļā uz bērnu aizsardzību, tomēr, mūsuprāt, joprojām pastāv vairākas problēmas. Viena no tām ir jaunākie zinātniskie dati, kas liecina par jaunām toksiskām ķīmiskām vielām, kā arī lielais skaits bīstamo rotaļlietu, kas tiek apgrozītas tiešsaistes veikalos. Tāpēc mēs aicinām pārskatīt ES noteikumus. Mēs arī vēlamies, lai Komisija pievērstos jaunajiem apdraudējumiem, kas saistīti ar digitalizāciju un rotaļlietām ar tīmekļa pieslēgumu, jo bērni netiek pietiekami aizsargāti vai vispār netiek aizsargāti pret kiberapdraudējumiem. Mūsu bērni rotaļājoties ir pelnījuši visaugstāko aizsardzības līmeni, un mums ir jādara viss iespējamais, lai to garantētu.”
Saskaņā ar ES “safety gate” (ātrās brīdināšanas sistēma par bīstamām nepārtikas precēm), lielākā daļa sūdzību 2020.gadā saņemta tieši par rotaļlietām (27% no visiem paziņojumiem). Savukārt Komisijas 2021.gada 3.decembrī publiskotie dati liecina, ka pagājušajā gadā visvairāk brīdinājumu saņemts par mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai ar tiem saistītiem produktiem (27%) un rotaļlietām (19%).
