Foto: Pexels

Rūpēs par vardarbībā cietušām personām, kuras pašas dažādu iemeslu dēļ atsakās policijā iesniegt rakstveida pieteikumus varmākas nošķiršanai, turpmāk, paredzot reālu vardarbības draudu risku, Valsts policijai ir tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par varmākas nošķiršanu, bez cietušā iesnieguma.

Jaunās pilnvaras paredz grozījumi likumā “Par policiju”, kuri stājas spēkā šodien, 2022.gada 17.februārī.

Pērn Valsts policijā reģistrēti vairāk nekā desmit tūkstoši ģimenes konfliktu, kuros bijusi nepieciešama Valsts policijas iesaiste. No šī skaita vairāk nekā četros tūkstošos gadījumu Valsts policija konstatējusi vardarbības draudu risku. Lai gan ne visi šie izsaukumi tieši saistīti ar konkrēti varmākas nošķiršanas nepieciešamības gadījumiem, tomēr praksē gana bieži redzams, ka tas būtu piemērojams, ja vien cietusī persona to vēlētos.

Jāpiezīmē, ka līdz šim policija nebija tiesīga pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma, taču, lai turpmāk likumsargiem būtu tiesības rīkoties šādos akūtos gadījumos, ceturtdien, 17.februārī, stājas spēkā grozījumi likumā “Par policiju”, kas policistiem šādas pilnvaras dod.

Lēmumu par nošķiršanas veikšanu policisti pieņems, pamatojoties uz vardarbības draudu riska izvērtējumu notikuma vietā. Tāpat paredzēts, ka turpmāk šajā lēmumā būs jānorāda vardarbības draudu riska izvērtējums – konkrēts informācijas kopums, kas norāda par tūlītēju vardarbības draudu pastāvēšanu, ņemot vērā aizsargājamās personas notikuma vietā veikto aptauju un citus pierādījumus par iespējamo vardarbību.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks akcentē: “Jaunie likuma grozījumi faktiski ir nākamais solis vardarbībā cietušo personu tūlītējas aizsardzības nodrošināšanai un līdz ar jauno regulējumu policija varēs vēl efektīvāk cietušajiem palīdzēt un vainīgo personu nošķirt. Te gan ir ļoti būtiski uzsvērt, ka, lai gan policijai tagad ir tiesības veikt šo pirmo soli tālākai upura cīņai par savu aizsardzību, tik pat būtiski ir vardarbībā cietušās personas turpmākie soļi – pilnvērtīga un mērķtiecīga sadarbība ar sociālo dienestu, kā arī iespējas izvērtēšana vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lai būtu iespējams šīs situācijas atrisināt un novest līdz taisnīgam noregulējumam.”

Minētie likuma “Par policiju” grozījumi veikti sadarbojoties Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai un Labklājības ministrijai, uzsākot darbu pie uzlabotā regulējuma sākot ar 2020.gada jūlija beigām. Vienlaikus 2020.gada 1.augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību”, kuros tika noteikts, ka policijai ierodoties notikuma vietā, jānoskaidro notikuma apstākļi un jāsagatavo detalizēts ziņojums par notikumu, iekļaujot informāciju, kas palīdz ne tikai vispusīgi aprakstīt notikuma vietā konstatēto, bet arī runāt atsevišķi ar katru no iesaistītajām pusēm. Tāpat nepieciešams fiksēt pazīmes, kas norāda uz iespējamu tūlītēju vardarbības draudu risku.

Uzskatāms, ka tas ir pietiekams informācijas kopums, lai izvērtētu, vai persona, kas rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, kā arī, vai pastāv tūlītēji draudi.

Vienlaikus Valsts policija aicina jebkuru personu, kura saskaras ar vardarbības draudiem, rīkoties, neļaut darīt sev pāri un īstenot savas tiesības uz aizsardzību un taisnīguma noregulējumu. Šādās situācijās cietušajām personām var palīdzēt arī sociālie dienesti un nevalstiskās organizācijas. Aicinām meklēt nepieciešamo palīdzību. Tāpat policija iedrošina arī līdzcilvēkus neklusēt par iespējamu vardarbību un ziņot policijai.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube