Foto: Unplash.com
Konkurences padome (KP) aicina degvielas tirgotājus neizmantot situāciju ļaunprātīgi un mākslīgi nepalielināt cenas. Lai noskaidrotu, kā pašlaik veidojas un kas ietekmē degvielas cenas mazumtirdzniecībā, KP plāno uzsākt tirgus uzraudzību.
Padomē norāda, ka degvielas tirgus ir ļoti caurskatāms un tirgotāji, lai nezaudētu klientus, var viegli sekot līdzi konkurentu cenām un īstenot t.s. inteliģento pielāgošanos, tāpēc nedz līdzīgās cenas, nedz to vienlaicīgās izmaiņas tirgū pašas par sevi nevar kalpot par pierādījumu, lai konstatētu aizliegtu vienošanos.
Konkurences padome, ņemot vērā straujo un vienlaicīgo degvielas cenu pieaugumu Latvijā, kas atstāj būtisku ietekmi uz patērētājiem, skaidro, ka degvielas cenu patērētājiem lielākoties ietekmē naftas un degvielas vairumtirdzniecības cenu būtiskas izmaiņas, kā arī ASV dolāra kurss un citi faktori.
Viens no faktoriem, kas ietekmē degvielas cenas Latvijas patērētājiem, ir cenas pasaules naftas tirgos, kā arī pašu produktu – dīzeļdegvielas un benzīna – vairumtirdzniecības cena.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naftas biržas cena piedzīvojusi būtisku lēcienu – no 95,53 dolāriem par barelu 25.februārī līdz 123,70 dolāriem par barelu 8.martā.
Cenu nosaka mainīgie tirgus apstākļi, t.i., piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbība. Latvijas degvielas tirgotāji iepērk degvielu ārējos tirgos, kur cenas tiek noteiktas, balstoties uz pasaules tirgus cenām un ASV dolāra kursu, tādēļ mazumtirdzniecības cenas regulāri mainās atbilstoši izmaiņām pasaules tirgū. Degvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenas arī turpmāk mainīsies atkarībā no naftas un naftas produktu cenām Eiropā un pasaulē, kā arī valūtas kursa svārstībām un citiem faktoriem, skaidro KP.
Ja pieaug cenas pasaules naftas produktu tirgos un vairumtirdzniecības cenas, tad naftas produktu cenas mazumtirdzniecībā pieaug ne tikai Latvijas degvielas tirgū, bet arī kaimiņvalstīs un visā pasaulē.
Piemēram, 10.martā vidējā dīzeļdegvielas litra cena Latvijā bija 1,728 eiro, Lietuvā tā sasniedza 1,761 eiro, savukārt Igaunijā – 1,836 eiro.
Turklāt cenu patērētājiem ietekmē arī tirgus caurskatāmība. Degvielas cenas tiek norādītas degvielas uzpildes stacijās un ir visiem brīvi pieejamas, kā arī tās tiek publicētas internetā.
Ņemot vērā, ka cenas ir caurskatāmas un tirgojamais produkts – degviela (attiecīgās markas benzīns, dīzeļdegviela) ir homogēns produkts, kas ir vienāds visiem tirgotājiem, kā arī tirgotāju darbības principi ir līdzīgi, tad izmaksu struktūra tiem veidojas līdzīgi. Tādējādi Latvijas degvielas tirgotājiem ir raksturīga savstarpēja novērošana un paralēla darbību veikšana jeb tā dēvētā inteliģentā pielāgošanās.
Gan ekonomikas teorija, gan Eiropas Savienības tiesas prakse liecina, ka sekošana konkurenta cenām nevar kalpot pati par sevi par pierādījumu, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies par cenu.
Lai secinātu, ka pastāvējusi aizliegta vienošanās, ir nepieciešams konstatēt uzņēmumu savstarpēji saskaņotu rīcību. Tāpēc paralēlas darbības kā cenu maiņa visās degvielas uzpildes stacijās pati par sevi nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu, jo tās ir īstenojamas bez jebkādas vienošanās par konkurences ierobežošanu.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis saka: «Ņemot vērā tirgus specifiku un tā caurskatāmību, pastāv risks, ka degvielas mazumtirgotāji straujās tirgus izmaiņas var izmantot negodprātīgi. Piemēram, pieaugot degvielas iepirkuma cenai, kāds tirgotājs var cenu celt objektīvu apsvērumu dēļ, savukārt kāds cits tirgotājs, neņemot vērā jau iepriekš vairumtirdzniecībā iepirkto degvielu, bez ekonomiska pamatojuma var automātiski sekot konkurenta rīcībai un pielāgot cenas.»
“KP, apzinoties augsto nenoteiktību un komerciālos riskus degvielas tirgos, aicina degvielas tirgotājus neizmantot šo situāciju ļaunprātīgi, mākslīgi palielinot cenas mazumtirdzniecībā. Vienlaikus informējam, ka KP plāno uzsākt tirgus uzraudzību, lai pētītu, kā veidojas un kas pašlaik ietekmē degvielas cenas mazumtirdzniecībā,” skaidro KP priekšsēdētājs.
