Foto: Pexels

Latvijā 2021.gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 5,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,7 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas dati.

Visvairāk materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars 2021.gadā sasniedza 16,2%, savukārt starp iedzīvotājiem ar visaugstākajiem ienākumiem tādu bija tikai 0,2%.

2021.gadā 59,3% Latvijas iedzīvotāju nevarēja atļauties nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām (2020.gadā 59,8%).

Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus nevarēja atļauties  42,5% iedzīvotāju (2020.gadā – 46,4%) vecumā no 16 gadiem, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām – 34,1%  (2020.gadā – 30,1%) un savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām – 21,8% (2020.gadā – 25,2%).

Nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības un Latvijas mērķiem, kas nosprausti vairākos starptautiskos un Latvijas nacionālajos stratēģiskos dokumentos.

Viens no galvenajiem nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītājiem ir iedzīvotāju materiālās iespējas sev nodrošināt dažādas pamatnepieciešamības. Līdz 2020.gadam iedzīvotāju materiālo nenodrošinātību raksturoja rādītājs «dziļa materiālā nenodrošinātība», kas pētīja iedzīvotāju iespējas sev nodrošināt nepieciešamākās pamatlietas un iespējas segt ikdienas maksājumus. Tomēr, lai plašāk izprastu nabadzības un sociālās atstumtības riskus, šo rādītāju bija nepieciešams atjaunot.

Iedzīvotāju materiālo situāciju raksturojošais rādītājs tika paplašināts, un, sākot ar 2021.gadu, rādītāju “dziļa materiālā nenodrošinātība” nomainīja jauns rādītājs – “dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība”, kas pēta ne tikai iedzīvotāju iespējas sev nodrošināt nepieciešamākās pamatlietas, bet arī viņu iespējas segt izmaksas, kas saistītas ar iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē – sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu un sev nepieciešamo vaļasprieku un brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanu.

2021.gadā atsevišķas “dziļās un sociālās nenodrošinātības” pazīmes ietekmēja ne tikai iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī Covid-19 pandēmija (pulcēšanās ierobežojumi un iedzīvotāju piesardzība sociālajos kontaktos).

Dati par dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ir pieejami, sākot ar 2015.gadu.