Foto: Unplash.com

Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir savas pamatvajadzības, tajā skaitā uzturs. Pilnvērtīga uztura pamatā nav tikai pareizas barības piemeklēšana, bet arī porciju lielums, ēdienreižu skaits un uzturvielu dažādība. Sadarbībā ar “Maxima Latvija” kinoloģe, zooloģe un svaigās barības uztura speciāliste Diāna Kontakeviča kampaņas “Mīluļu dienas” ietvaros atklāj trīs galvenos principus veselīga un sabalansēta suņu uztura nodrošināšanai.

1. Uzturs jāpielāgo dzīvnieka vajadzībām

Ir svarīgi, lai mājdzīvniekam tiktu nodrošināta barība, kas ir piemērota tieši viņam un saturētu visas nepieciešamās uzturvielas. Kinoloģe skaidro: “Galvenais ir zināt, no kurienes ir cēlies dzīvnieks un kā daba ir paredzējusi – kādas uzturvielas viņam būtu jāuzņem. Piemēram, vilks ir suņa priekštecis, bet lūsis ir mājas kaķa priekštecis. Šie priekšteči ēd medījumus, pārsvarā gaļu, orgānus, kauliņus, ādu un nedaudz arī kuņģa saturu, kas ir dzīvnieka medījumā, piemēram, zālājus jeb šķiedrvielas. Pēc līdzīga principa arī vajadzētu sastādīt četrkājainā drauga maltīti.”

Eksperte gan uzsver, ka katram sunim piemērotākā maltīte var būt atšķirīga, jo tādi faktori kā dzīvnieka izmērs, dzīvesveids un veselības stāvoklis arī maina suņa vajadzības. “Ļoti svarīgi ir ņemt vērā dzīvnieka stāvokli – vai tā ir mamma pēc dzemdībām, vai tas ir maziņš kucēniņš, aktīvs suns vai dīvānā gulētājs. Viss ir ļoti individuāli, tāpat kā cilvēkam,” komentē D.Kontakeviča.

2. Sauso barību ieteicams papildināt ar svaigiem produktiem

Lai nodrošinātu nepieciešamās uzturvielas, suņa iecienītāko sauso barību var papildināt ar dažādiem svaigajiem produktiem. Piemēram, papildu olbaltumvielām eksperte iesaka pievienot paipalas olu (drīkst arī vistas olu, taču to ieteicams tikai vienu reizi nedēļā), paniņas labākai gremošanas sistēmas darbībai, kā arī dīgstus un nedaudz ogas papildu vitamīnu nodrošināšanai.

Atbildot uz bieži apspriesto jautājumu, vai sauso barību nepieciešams apliet ar ūdeni, kinoloģe skaidro: “Tas nav nepieciešams, bet tas nav slikti. Pozitīvi ir tas, ka sunim ir vieglāk sagremot pārtiku, jo pārtika tiek uzbriedināta ar ūdeni, taču tad zūd zobu attīrīšanas funkcija, ko nodrošina sausā pārtika.”

Papildinot suņa barību ar svaigajiem produktiem, jāņem vērā, ka ne visi cilvēka uzturā lietotie produkti ir piemēroti mājdzīvniekiem. Sunim nevēlamo ēdienu vidū ir siers un cīsiņi lielā sāls daudzuma dēļ, tāpat saldējums, kas satur daudz cukuru un nepietiekamas kustības gadījumā nepārstrādājas.

Tāpat nav ieteicams sunim dot termiski apstrādātus kaulus – kad tie ir izcepti, tiem pazūd mitruma līmenis un suns nespēj tos pārstrādāt, līdz ar to – tik, cik tie tiek sakosti, tādā izmērā arī tie paliek organismā. Tas var veidot orgānu savainojumus.

3. Jāievēro atbilstošs porciju lielums

Tāpat kā cilvēku arī mājdzīvnieku uzturā ir svarīgi ievērot pareizu porciju lielumu, lai tiktu nodrošināta nepieciešamā enerģija, bet dzīvnieks netiktu pārbarots. “Sunim var dot sākotnēji ieteikto porcijas daudzumu, ko norāda barības ražotājs, taču ir nepieciešams veikt arī sava suņa individuālu novērošanu, vai daudzums ir atbilstošs. Maziem sunīšiem un kucēniem metabolisms ir ļoti ātrs, tāpēc tos barojam bieži. Lielos suņus proporcionāli attiecībā pret viņu izmēru barojam mazāk, jo viņu metabolisms ir lēnāks un pārtika pārstrādājas lēnāk,” stāsta kinoloģe.

Atbilstošais porciju lielums ir atkarīgs arī no sezonas. Aukstajā gada periodā, kad mēs paši un arī dzīvnieki kustamies mazāk, ir nepieciešams mazāks porcijas apjoms. Lai izvairītos no aptaukošanās, svarīgi arī ievērot atbilstošu maltīšu biežumu. “Ja suns ēd sauso barību, tad būtu nepieciešams suni barot vismaz divreiz dienā, jo tādejādi sunim ātrāk veidojas izsalkuma un paēšanas sajūta. Ļoti svarīgi ir nepārbarot suni, bet ieturēt pauzes starp maltītēm, lai suns spētu atpūsties no barības un nejustos pārbarots,” komentē kinoloģe.