Foto: Unplash.com

Svētku brīvdienas iesāksies ar lielākoties mākoņainu, lietainu un vējainu laiku, tomēr Lieldienās laika apstākļi pie mums uzlabosies, jo atmosfēras spiediens paaugstināsies. Debesis skaidrosies, vējš pierims un nokrišņi mitēsies, tomēr joprojām saglabāsies vēss laiks – termometra stabiņš dienu laikā nepārsniegs +10° atzīmi, bet naktīs teritorijas lielākajā daļā gaidāms neliels sals. 

Lielā Piektdiena būs mākoņaina, daudzviet līs, austrumos pēcpusdienā iespējams arī slapjš sniegs, tikai rietumos vakarpusē mākoņi daļēji izklīdīs. Ja naktī vējš vēl būs lēns, tad dienā tas jau pieņemsies spēkā – vējš pūtīs no ziemeļiem un piekrastē brāzmās pastiprināsies līdz 17 m/s. Gaisa temperatūra nakts stundās būs +4…+6°, bet diena būs samērā silta +5…+11°.

Arī Klusā Sestdiena būs diezgan mākoņaina, vienīgi valsts rietumu daļā debesis skaidrosies. Austrumos uzlīs, gaidāms arī slapjš sniegs.  Būs vējains – ziemeļrietumu, ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 15 m/s. Termometra stabiņš naktī noslīdēs līdz -1…+4° atzīmei, dienā gaiss iesils līdz  +5…+9°.

Pirmajās un Otrajās Lieldienās laiks būs lielākoties saulains un arī sauss. Gaisa temperatūra naktīs būs +1….-4° robežās, bet dienu laikā, lai arī spīdēs saule, gaiss iesils tikai līdz +4…+10°. Laika apstākļi būs piemēroti, lai svētkus pavadītu ārā, svaigā gaisā.

Tā kā Lieldienas atsevišķos gados ir no 22. marta līdz 25. aprīlim, gadu no gada ir iespējami krasi atšķirīgi laika apstākļi – no vasarīga siltuma līdz ziemīgam salam un sniegam.

Apskatīsim, kādi laika apstākļi šajos svētkos ir bijuši no 1991. gada līdz 2021. gadam:

– Viskarstākās Lieldienas bija 2000.gadā, kad tieši Lieldienās gaisa temperatūra lielākajā daļā valsts paaugstinājās virs +20 °C, un Otrajās Lieldienās (24. aprīlī) Rīgā sasniedza pat +27,9 °C;

– Lieldienas ar viszemāko gaisa temperatūru bija 2013.gadā, kad Zosēnos Lielajā Piektdienā – 29.martā, gaisa temperatūra pazeminājās līdz -14,5 °C;

– Vislielākais nokrišņu daudzums Lieldienu brīvdienās tika novērots 2001.gadā, kad Carnikavā no 13. līdz 16. aprīlim nokrišņu daudzums bija 42 mm. Togad Lieldienu dienā praktiski visā valstī uzsniga vairākus centimetrus bieza sniega sega, Kalnciemā tās biezumam sasniedzot pat 32 cm;

– Ir bijuši arī balti svētki, un  visbiezākā sniega sega – 59 cm 1996. gada 5. aprīlī (Lielajā Piektdienā) tika novērota Griškānos;

– Visstiprākās vēja brāzmas (26 m/s) tika novērotas Kolkā 1991. gada 30. martā – Klusajā Sestdienā.

Saistītās tēmas: laikapstākļi Lieldienās

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube