Foto: Flickr/Latvijas armija

Aizsardzības ministrijas veiktās aptaujas dati* liecina, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz 22. aprīlim saņemti jau 2 516 pieteikumi dienestam Zemessardzē. Ņemot vērā karu Ukrainā, kas acīmredzami parāda ikviena iedzīvotāja lomu valsts aizsardzībā, kā arī Valsts aizsardzības koncepcijas mērķi līdz 2024. gadam palielināt zemessargu skaitu līdz 10 000, Aizsardzības ministrija aizsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Nāc nosargāt un stiprināt!”, aicinot pilsoņus stāties Zemessardzē, kā arī pieteikties rezervistu apmācībām.

Kopumā šobrīd Zemessardzē dienē ap 8 200 pilsoņu, taču to skaitu nepieciešams palielināt, līdz 2024. gadam sasniedzot 10 000 zemessargu. Nupat veiktā tiešsaistes aptaujā 41% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka karš Ukrainā ir licis viņiem izvērtēt savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā. No tiem 18% karš Ukrainā ir licis aptvert, cik svarīga ir ikviena cilvēka loma valsts aizsardzībā, ne tikai bruņoto spēku. Savukārt 23% norādījuši, ka, lai gan karš Ukrainā kopumā ir licis izvērtēt savu lomu valsts aizsardzībā, ir apstākļi, kas liedz pilnīgi visiem iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā.

“Nereti viens no iemesliem, kādēļ daudzi izlemj neiesaistīties valsts aizsardzībā, ir sabiedrībā valdošie mīti, piemēram, par lielo laika patēriņu dienestam vai nepieciešamo augsto fizisko sagatavotību. Patiesībā dienestu Zemessardzē vai dalību rezervistu apmācībā var veiksmīgi apvienot ar darbu vai studijām, un dienests ļauj uzlabot fizisko sagatavotību un apgūt militārās prasmes, sākot no pašiem pamatiem. Galvenais ir vēlme aizsargāt savu valsti,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Aizsardzības ministrijas statistika liecina, ka karš Ukrainā ietekmējis iedzīvotāju interesi par iestāšanos Zemessardzē, un pieteikumu skaits dienestam strauji pieaug. Izteikti daudz pieteikumu ir vecuma grupā līdz 35 gadiem. Tāpat, lai gan proporcionāli lielākais pieteikumu skaits tiek saņemts no vīriešiem, dienestam Zemessardzē aktīvi piesakās arī sievietes.

Vienlaikus 27% aptaujas respondentu atklājuši, ka viņu spējas un zināšanas valsts aizsardzībai nepalīdzētu, tāpēc viņi drīzāk neredz savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā. Bet pēc 32% aptaujāto domām, karš Ukrainā nav viņiem licis izvērtēt savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā – viņuprāt, tas ir tikai un vienīgi profesionālās armijas uzdevums.

“Gan Zemessardzē, gan rezervistu apmācībā ir gaidīts ikvienas profesijas pārstāvis, lai ar savu civilās dzīves, darba un izglītības pieredzi bagātinātu bruņotos spēkus. Protams, par Latvijas drošību gādā mūsu bruņoto spēku karavīri, taču Ukrainas pieredze parāda, cik svarīga loma krīzes situācijā ir ikviena iedzīvotāja iesaistei. Aicinu pievienoties Zemessardzei vai šovasar piedalīties rezervistu apmācībā, lai apgūtu militārās iemaņas un krīzes situācijā spētu aizstāvēt sevi, savu ģimeni un Latviju. Tikai mēs visi kopā varam stiprināt valsts aizsardzību,” pauž A. Pabriks.

Vietnē www.esizemessargs.lv ikviens interesants var izpildīt testu un uzzināt par savām iespējām pievienoties Zemessardzei, kā arī iegūt informāciju par militārajām specialitātēm Zemessardzē, pamatapmācību un iestāšanās procesu.

Zemessardzē var iestāties neatkarīgi no tautības, izglītības, specialitātes vai pieredzes. Kandidātam ir jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī, atbilstošu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.

Vairāk informācijas par pieteikšanos Zemessardzei: www.esizemessargs.lv vai zvanot 1811.

Savukārt rezervistu militārās pamatapmācības kursu Nacionālie bruņotie spēki organizēs no 6. līdz 28. augustam Alūksnē, un tam var pieteikties līdz 17. jūlijam elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama vietnē www.mil.lv/lv/rezerve/rezervistu-militara-pamatapmaciba.

Ar papildus jautājumiem par mācību norisi iedzīvotāji aicināti vērsties Rezerves personāla uzskaites birojā, zvanot uz tālruņa numuru 67800270 vai rakstot e-pastu: rezervists@mil.lv.

*Aptauja veikta 2022. gada aprīlī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1000 pilngadīgi Latvijas iedzīvotāji.