Foto: Pexels

Līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem cilvēki arvien vairāk laika cenšas pavadīt svaigā gaisā. Tomēr pavasarī laikapstākļi mēdz būt ļoti mainīgi. Lai samazinātu saaukstēšanās riskus, papildu uzmanība jāpievērš ne tikai laikapstākļiem piemērota apģērba izvēlei, bet jau laicīgi jārūpējas par imunitātes stiprināšanu, kas pēc ziemas sezonas nereti ir novājināta, padomus sniedz aptieku tīkla Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Pārdomāti izvēlies apģērbu

“Sevišķi liela uzmanība apģērba izvēlei pavasara sezonā būtu jāpievērš autovadītājiem. Auto salons gaisa temperatūras un saules ietekmē uzsilst, un organisms šajā vidē ar sviedru palīdzību cenšas ķermeni atdzesēt. Ja autovadītājs ir sasvīdis, izkāpjot no automašīnas, straujā temperatūras maiņa var veicināt saaukstēšanos,” stāsta farmaceite. “Būtu ieteicams ģērbties vairākās kārtās, lai, iekāpjot automašīnā, siltās virsdrēbes būtu iespēja noģērbt, izvairoties no sakaršanas un sasvīšanas, bet, izkāpjot no automašīnas, atkal varētu saģērbties siltāk un laikapstākļiem atbilstoši.”

Kal dzelzi, kamēr karsta jeb stiprini imunitāti, kamēr vēl neslimo

Lai stiprinātu imunitāti, ļoti liela nozīme ir uzturam. Tam jābūt sabalansētam un pilnvērtīgam, lai tajā netrūktu ne dārzeņu, ne olbaltumvielu, ne vitamīnu, lai uz šķīvja pēc iespējas retāk nonāktu pusfabrikāti.

Tāpat imunitātes stiprināšanai svarīgi labi izgulēties, miegam veltīt vismaz 6-8 stundas naktī, kā arī nodarboties ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā. Protams, ne vienmēr spraigajā ikdienas ritmā to visu izdodas ievērot, tāpēc periodiski vērts apdomāt, kā papildus uzturam uzņemt vitamīnus, minerālvielas un augu koncentrātus, kas aptiekā pieejami dažādās formās: tabletēs, kapsulās, šķīdumos, eļļās vai sīrupos.

Nepieļaut D3 vitamīna deficītu

Ārsti arvien lielāku uzmanību pievērš tam, kāds ir pacientu D3 vitamīna līmenis asinīs, jo šis taukos šķīstošais vitamīns spēj aizsargāt no vīrusiem, baktērijām, parūpējas, lai asinīs tiktu uzturēts normāls kalcija līmenis, kas ir svarīgi kaulu un zobu veselībai. Tāpat D3 vitamīns pozitīvi ietekmē arī nervu sistēmu, uzlabojot emocionālo veselību. Farmaceite M. Krišjāne skaidro, ka vidēji diennaktī ieteicams uzņemt 1000-4000 starptautiskās vienības (SV) jeb 25-100 mikrogramu D3 vitamīna, bet vēlams sākt ar asins analīzēm: “Jānosaka, kāds ir konkrētā cilvēka D vitamīna līmenis asinīs, lai ārsts varētu rekomendēt ieteicamo vitamīna devu, ko ikdienā uzņemt. Tomēr iespēju robežās jācenšas uzturā iekļaut arī tādus produktus kā sardīnes, makreli, aknas, olu dzeltenumus, sarkano gaļu, kas bagātīgi satur vērtīgo D vitamīnu.”

Kad C vitamīnu vajag vairāk?

Ieteicamā C vitamīna diennakts deva organisma stiprināšanai ir 200-500 mg, bet slimošanas periodā to varētu palielināt pat līdz 1000 mg dienā. “C vitamīnu lielākā devā ieteicams lietot ne ilgāk kā 2-4 nedēļas,” uzsver Apotheka farmaceite, paskaidrojot – tā kā C vitamīns ir ūdenī šķīstošs, to lietojot ilgstoši un pārmērīgi, organisms pēc zināma laika vairs nespēj to tik labi asimilēt, uzņemt. Pavisam noteikti papildus C vitamīna devas būtu nepieciešamas sportistiem, smaga darba veicējiem, kā arī tiem, kuriem ikdienā ir paaugstināts stresa līmenis. C vitamīnu var uzņemt gan uztura bagātinātāju veidā, gan arī ēdienkartē iekļaujot smiltsērkšķu ogas, kivi, citronus, mežrozīšu augļus un brokoļus.

Nepelnīti aizmirstais cinks

Ja par D un C vitamīna lomu imunitātes stiprināšanā būs dzirdējis katrs, tad cinka nozīme bieži tiek nepelnīti aizmirsta, lai gan arī šī minerālviela ir ļoti nepieciešama, lai imūnsistēma spētu normāli funkcionēt, organisms būtu pasargāts no oksidatīvā stresa, uzlabotos matu, nagu un ādas veselība. Diennaktī būtu ieteicams uzņemt 5-20 mg cinka, kas piedalās olbaltumvielu, vitamīnu un tauku vielmaiņā. No produktiem visvairāk cinka satur austeres, liellopu gaļa, olas, arī turku zirņi un Indijas rieksti, bet jāņem vērā, ka augu valsts produktos esošais cinks diemžēl slikti uzsūcas organismā.

Imunitātei patīk ehinaceja

Šis skaistais augs spēj ne tikai priecēt acis, bet arī stiprināt imunitāti, jo ehinaceja paaugstina fagocītu (šūnas, kas sagremo organismam svešu vielu daļiņas – baktērijas, vīrusus) aktivitāti un paātrina dzīšanas procesus, tai skaitā ārstē iekaisumu deguna blakusdobumos un ausīs. Ehinaceju var lietot gan kā tēju, gan novārījumu un uzlējumu veidā, bet vērtīgās vielas, ko augs satur, iespējams uzņemt ar bezrecepšu medikamentiem, kuru sastāvā ir ehinacejas ekstrakts.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube