Publicitātes foto

“Bezrecepšu nesteroīdie pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi, piemēram, Ibumetin, ko cilvēki lieto nekontrolēti, paši izvēloties devas un ilgumu, kā arī kuņģa skābi samazinošie medikamenti – protonu sūkņa ihibitori, ja tos lieto nepārtraukti ilgāk par mēnesi, var būt kaitīgi nierēm. Lietojot zāles, noteikti jākonsultējas ar ārstu gan par medikamenta devu, gan lietošanas ilgumu, jo šo medikamentu lietošana var izraisīt hronisku nieru mazspēju,” brīdina  nieru ārste, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente Ieva Ziediņa.

Pēc dakteres sacītā, «nierēm patīk ūdens, tāpēc noteikti ir jādzer pietiekami daudz šķidruma, īpaši karstā laikā – ik dienu 30 mililitrus uz kilogramu cilvēka svara. Īsā formula, lai nieres būtu priecīgas, skanētu tā: “Vairāk ūdens, mazāk sāls un cukura”. Ir pierādīts, ka pret sāli, tāpat kā pret smēķēšanu, var rasties atkarība. Taču sāls, piesaistot ūdeni, gan ceļ asinsspiedienu, gan bojā nieres. Arī kustēties vajag, jo nieres sastāv no maziem, sīkiem asinsvadiņiem, bet kustības veicina to elasticitāti –  asinsvadi nekļūst stīvi un cieti. Taču jāņem vērā, ka pārmērīgi liela fiziska slodze liek nierēm visu laiku darboties maksimālā režīmā, kas arī nenāk par labu. Piemēram, ikdienā strādājot pie rakstāmgalda, nieres nestrādā ar maksimālo jaudu, vienmēr ir rezerve – piemēram, grūtniecībai vai maratona skriešanai.”

“Nieru mazspējas simptomi parasti parādās tad, kad slimība jau ir progresējusi līdz trešajai stadijai un nieru filtrācijas spēja ir samazinājusies vairāk par 50%.

Raksturīgākie simptomi ir vajadzība urinēt naktīs, vājums, nespēks, nogurums, ko izraisa  hemoglobīna samazināšanās un mazasinības attīstība, kāju tūska, muskuļu krampji, koncentrēšanās spēju zudums, miegainība pa dienu, bet bezmiegs naktīs, apetītes zudums, slikta dūša, paaugstināts asinsspiediens. Paaugstināts asinsspiediens var ierosināt hronisko nieru slimību vai otrādi – nieru mazspēja var veicināt paaugstinātu asinsspiedienu,” stāsta dr. Ziediņa, piebilstot, ka abu dzimumu pārstāvji slimo vienādi bieži, bet ir pierādīts, ka vīriešiem šī slimība progresē ātrāk. “Iespējams, tāpēc, ka viņi mazāk ieklausās ārstu padomos. Varbūt tas ir saistīts ar dzimumu, kas vēl nav izpētīts. Bērni slimo daudz retāk, parasti hroniskā nieru mazspēja, kas ir visu hronisko nieru slimību rezultāts, attīstās pieaugušiem cilvēkiem. Jo vecāks cilvēks, jo biežāk šī slimība novērojama – hroniskā nieru mazspēja ir tādu slimību kā arteriālā hipertensija, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, ateroskleroze, sekas,” skaidro ārste, piebilstot, ka sākumā simptomu nav un cilvēks nejūt sāpes.

Arī liekais svars negatīvi ietekmē nieru veselību, jo katri liekie desmit kilogrami paaugstina asinsspiedienu par desmit milimetriem.

“Jo cilvēkam lielāks liekais svars, jo nieru kamoliņi kļūst lielāki un apaļāki, «pārstrādājas un nogurst» no tā, ka ir jāattīra lielāks audu daudzums, nekā tas notiktu normāla svara gadījumā,” skaidro Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente.

Vaicāta, vai mūsdienās ar hronisku nieru mazspēju slimo biežāk nekā pirms  20 – 30 gadiem, ārste atbild apstiprinoši, piebilstot, ka «cilvēki kopumā slimo vairāk, jo populācija Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, noveco. Taču ir vērts hronisko nieru mazspēju atklāt laicīgi, jo mums jau vairākus gadus ir pieejami medikamenti – «ieroči» ar kuriem mēs varam cīnīties, lai šī slimība neprogresē un arī seniori var nodzīvot kvalitatīvus dzīves gadus. Pēdējos gados ir atklātas trīs jaunas medikamentu grupas, kas palīdz aizkavēt nieru mazspējas progresēšanu. Jaunie medikamenti ir pieejami Latvijā, taču ir jāpērk – es ļoti ceru, ka valsts un Veselības ministrija darīs visu, lai tie būtu kompensējami un visi cilvēki, kam tie nepieciešami, saņemtu tos. Ja cilvēks nodzīvo ar nieru filtrācijas spēju 50% apmērā līdz 90 gadu vecumam, tas, manuprāt, ir ļoti labs sasniegums,» teic ārste, piebilstot, ka hronisko nieru mazspēju pilnībā izārstēt nevar, taču var apstādināt tās progresēšanu.

Lai slimību diagnosticētu, svarīgi divi galvenie kritēriji – seruma kreatinīns asins analīzēs un olbaltums urīna analīzēs, ko nosaka, veicot mikroalbuminūrijas testu. “Seruma kreatinīns ir vielmaiņas galaprodukts, kas normāli tiek izvadīts caur nierēm ar urīnu, bet ja nieres sliktāk strādā, tas uzkrājas organismā, tā līmenis asinīs pieaug, un no šī rādītāja tiek aprēķināta nieru filtrācijas spēja,” skaidro dr. Ziediņa. Viņa uzsver, ka katram cilvēkam reizi gadā vajadzētu veikt profilaktisko veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta.

Jāpiebilst, ka piektdien, 27.maijā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā notiks bezmaksas konsultācijas pie nieru ārsta jeb nefrologa, uz kurām var pieteikties pa tālruni 27883443.

“Lai konsultācija būtu pilnvērtīgāka, vēlams iepriekš veikt analīzes, nosakot seruma kreatinīnu asinīs un olbaltumu urīnā. Ja šo analīžu rādītāji ir paaugstināti, noteikti ir vērts nākt uz konsultāciju, līdzi ņemot analīžu rezultātus. Īpaši aicinu šīs analīzes veikt cilvēkiem, kam ir cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, kā arī aptaukošanās,”  teic ārste.

Kā zināms, šonedēļ Latvijā norit Nieru veselības nedēļa, kuras laikā mediķi vērsīs sabiedrības uzmanību savlaicīgām veselības pārbaudēm un hroniskas nieru slimības riskiem, kuri bieži iestājas, cilvēkiem jūtoties pilnīgi veseliem.

Nieru veselības nedēļā notiks arī citas informatīvas aktivitātes, lai izglītotu sabiedrību par to, cik nemanāmi var sākties nieru slimības, tostarp hroniska nieru slimība, kas ir grūti ārstējama. Cilvēkus informēs par to, ka nieru veselības problēmas noved pie citām slimībām vai saasina tās. Tāpat tiks sniegta informācija par jaunākajiem ārstēšanas līdzekļiem un tiks atgādināts sabiedrībai, ka vairums nieru problēmu sākas asimptomātiski, nemanāmi un ka savlaicīgas pārbaudes spēj novērst daudzas problēmas, kas var saīsināt mūžu.

Informatīvās kampaņas uzmanības centrā ir hroniska nieru slimība, ko agrāk dēvēja par hronisku nieru mazspēju, jo kopumā Eiropas Savienībā tā ir katram desmitajam iedzīvotājam un tā ir grūti un ilgi ārstējama. Bieži hroniska nieru slimība ir sekas citām nieru slimībām, kas nav laikus pamanītas, tāpat pastāv saistība starp hronisku nieru mazspēju, diabētu un kardiovaskulārajām slimībām, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu vai aterosklerozi.

“Svarīga ir pacientu informēšana – jo cilvēks ir labāk izglītots par savu veselību, jo mazāks ir risks saslimt. Piemēram, risks nomirt samazinās par 40%, ja cilvēkiem ir labas zināšanas par savu veselību,” norāda dr. Ziediņa.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube