Foto: Pixabay

Šā gada 1.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 1.ceturksnī bija 4,5 tūkstoši. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 16,1 tūkstoti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,1 tūkstoti.

1.ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,3 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,0% un 60,7%).

Lai gan kopš 2012.gada 3.ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2021.gada 4.ceturksnī ES – 60,4%), 1.ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,0%, savukārt Lietuvā – 65,2%.

Šā gada 1.ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,0%, kas ir par 3,5 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 50,6 tūkstoši jauniešu (2021.gada 1.ceturksnī – 43,7 tūkstoši).

2022.gada 1.ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,4 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,6 stundām vairāk nekā pirms gada.

Katrs divpadsmitais (71,6 tūkstoši jeb 8,2%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 10,5 tūkstošiem jeb 1,4 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 5,3 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Šā gada 1.ceturksnī 17,5% (133,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 34,2 tūkstošiem jeb 5,1 procentpunktu mazāk nekā pirms gada (167,6 tūkstoši jeb 22,6%) un par 10,3 tūkstošiem jeb 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (143,7 tūkstoši jeb 18,8%). No attālināti strādājošajiem 60,8% bija sievietes un 39,2% vīrieši.

Trešdaļa (33,8%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 38,9% vīriešu un 30,5% sieviešu. 27,8% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 22,0% – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (16,5%) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (21,1%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 15–34 gadi, bet zemākais (11,3%) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 63,9% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (62,0%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 31,5% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku, 28,7% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 19,7% darbinieku, bet viszemākais (8,8%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams tirdzniecības, transporta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Attālināti strādāja 38,8% vecāko speciālistu, nedaudz mazāk (38,6%) vadītāju, 30,5 % speciālistu un 19,5% kalpotāju (biroja darbinieku).

Šā gada 1.ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube