Foto: Unplash.com

Azartspēļu zāļu aizslēgšana nav risinājumus, jo tas varētu novest pie pelēkā sektora veidošanās Latvijā, ar ko mums ir bagātas tradīcijas,” diskusijā par azartspēļu atkarības riskiem atzina sociālantropologs Artūrs Pokšāns.

A. Pokšāns uzsvēra, ka drīzāk ir jādomā, kā mazināt tā sauktos “triggera” mehānismus, kas personai var traucēt rehabilitācijas un atlabšanas procesā.

Arī biedrības “Skalbes” direktors Raivo Vilcāns norādīja, ka azartspēļu aizliegums neizmainīs cilvēku, jo jāatšķir azartspēles kā process un personība, kura tendēta uz atkarību: “Tā ir kaut kāda neapmierināta vajadzība, kas ir jārealizē. Ja to nevar realizēt spēļu zālē, to meklēs citā atkarībā. Tādā veidā mēs cēloni neatrisināsim, jo nebūsim izdarījuši tieši neko ar to personu, kurai ir nepieciešams atbalsts.”

Līdzīgās domās ir vairākums (82%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri ir pārliecināti, ka azartspēļu zāļu slēgšana nemazinās šī izklaides veida patēriņu. No tiem aptuveni puse (42%) respondentu uzsvēra, ka cilvēki turpinās spēlēt internetā. Savukārt pārējie norādīja, ka veidosies nelegālās azartspēļu zāles.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks atsaucās uz Covid-19 laiku, kad spēļu zāles apmeklētājiem fiziski bija slēgtas 237 dienas no gada 365 dienām: “Ņemot vērā, ka spēļu zāles bija ciet, nekur nevarēja iet spēlēt, arī problemātikai vajadzēja mazināties. Bet speciālisti atzina, ka ir tieši otrādi, jo liela daļa cilvēku pārgāja spēlēt internetā, tostarp “melnajā tirgū”. Tas ir ļoti bīstami, jo tur nav nekāda regulējuma, parādās dažādi piedāvājumi, kas faktiski ierauj azartspēlēs.”

Patlaban Latvijas teritorijā ir apmēram 200 licencētas spēļu zāles. Kopš 2020.gada sākuma, kad valstī bija apmēram 300 fiziskas spēļu zāles, to skaits ir samazinājies par trešdaļu.

Tam piekrita R. Vilcāns, kurš akcentēja būtisku risku: “Covid-19 laikā mēs saskārāmies ar to, ka persona spēlēja azartspēles internetā. Mūsu atbalsta iespējas bija ierobežotākas, jo uz nelegālo interneta vidi neattiecas pašatteikušos personu reģistrs. Izkontrolēt tādas darbības ir daudz grūtāk arī tuviniekiem vai citiem, kuri ir ieinteresēti personas veselībā un labsajūtā. Lai efektīvi sniegtu atbalstu, ir trīs principi – jāspēj identificēt, uzrunāt un sniegt atbalstu personai. Ja mēs aizveram azartspēles, tad mēs praktiski nevienu no šiem trim punktiem nesasniedzam, jo mēs vairs nevaram identificēt personu, kura pazūd no redzesloka.”

Tāpēc LSBA prezidents A. Vērzemnieks izteica priekšlikumu paplašināt pašatteikušos personu reģistru, lai valsts tajā iekļautu cilvēkus, kuriem ir diagnosticēta cita atkarība. Tāpat cilvēkus ar trūcīgā statusu, kuri saņem valsts pabalstu, un tādējādi mazināt komplekso atkarības problemātiku.

Savukārt psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” vadītājs Artūrs Bērziņš minēja, ka Covid-19 laikā, pirmkārt, cilvēki meklēja veidu, kā kompensēt socializēšanos vai aizpildīt laiku. Otrkārt, samazinājās izklaides iespējas. Viņš diskusijā galvenokārt vērsa uzmanību uz finansējumu, lai motivētu speciālistus: “Kamēr mēs uz atkarībām neskatīsimies kā uz slimību, mēs dzīvosim maldos, tāpēc mums ir vajadzīgi vairāk apmācīti ārsti, kuri specializējas atkarību procesos,” uzsvēra A. Bērziņš.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas informatīvajā kampaņā “Maldi par Valdi” iecerēts sabiedrībā veicināt izpratni par atbildīgu spēli, atkarības pazīmēm, kā arī darīt zināmas atbalsta iespējas atkarības rašanās gadījumā. Kampaņas mērķis ir kliedēt maldus un sniegt objektīvu informāciju par nozari, azartspēlēm un atkarību no tām.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube