Foto: Pixabay

“Dabasgāzes tarifu kāpums ir likumsakarīgs, jo Eiropas tirgū gāzes cenas kopš pērnā septembra ir ļoti augstā līmenī, šajā periodā tās ir svārstījušās ap 100 eiro par MWh, kamēr vēsturiski tipiska cena ir bijusi ap 20 eiro par MWh,” tā gāzes tarifu pieaugumu mājsaimniecībām komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa sacītā, mājsaimniecību tarifi vairumcenām seko ar lielu nokavēšanos, bet tagad tie atspoguļo jauno realitāti.

“Ir pašsaprotami, ka gāzes cenu kāpums Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ietekmē negatīvi. Ietekme ir ļoti dažāda – visus tas ietekmē netieši – caur citu preču un pakalpojumu cenām, bet daļu sabiedrības ietekmē tieši. Daudzi pērk gāzi, lai mājās paši ražotu siltumu, bet vēl vairāk ir tādu, kuri dzīvo mājās, kas saņem siltumu, kura primārais enerģijas avots ir gāze, pilnībā vai daļēji. Ja gāze ir vienīgais siltuma ražošanā izmantotais resurss, siltuma cena būs ap 200 eiro par MWh, ja vien valsts neuzņemsies daļu izmaksu kāpuma,” skaidro ekonomists.

“Ir skaidrs, ka valsts palīdzēs, jau tiek apspriesta 350 miljonus eiro vērta atbalsta pakete, domāju, ka tā nebūs pēdējā. Tāpēc šobrīd to, kā gāzes cenu kāpuma ietekme sadalīsies starp privātajiem maciņiem un valsts budžetu, vēl nevar precīzi pateikt,” piebilst Strautiņš.

“Nav šaubu, ka papildus rēķins par gāzes importu Latvijai būs ļoti liels, pārsniegs miljardu eiro. Ja pieņemam, ka gāzes patēriņš nemainīsies, tad papildus importa rēķins būs ap 1,5 miljardu, taču patēriņš noteikti samazināsies – pilsētas pāriet uz šķeldas apkuri, mājsaimniecības pērk granulu krāsnis, daudzi samierināsies ar zemāku temperatūru mājās,” uzsver ekonomists.

Tomēr, pēc viņa sacītā, “par laimi, gāzes cenu kāpums nav vienīgais, kas notiek Latvijas ekonomikā. Tā attīstās ļoti labi. 1.ceturksnī kāpums reālā izteiksmē bija 6,7%, bet naudas izteiksmē pat 18%. Pandēmijas laikā IKP svārstījās ap 30 miljardiem gadā, nākamgad tas pārsniegs 40 miljardus. Preču eksports 1.cetursknī auga par 30%, bet pakalpojumu – par 40%. Eksporta kopsumma šogad varētu būt ap 25 miljardiem eiro. Tāpēc gāzes cenu kāpums mūsu tautsaimniecībai nesagādās nepārvaramas grūtības, varam to atļauties, tikai ir politiski jāvienojas par to, kā šo nastu sadalīs.”

Kā zināms, AS Latvijas Gāze dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no  1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieauguši robežās no 65,6% līdz 89,9%.

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieauga par 65,6% – no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāpa par 74,7% – no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielinājies par 89,9% – no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un saskaņošanai iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts.