Foto: Ēriks Kukutis (Aizsardzības ministrija)

“Ukrainas valdība ir skaidri definējusi neatliekamās vajadzības: papildu bruņojums, finanses valsts pamatfunkciju veikšanai un sagatavošanās ziemas sezonai, kas ietver kritiskās infrastruktūras atjaunošanu. Starptautiskai sabiedrībai jāspēj mobilizēt nepieciešamie resursi atbalsta sniegšanai. Latvija tam kopumā ir veltījusi vairāk nekā 220 miljonu eiro, jeb aptuveni 0,75% no IKP. Mēs turpinām atbalstīt Ukrainu arī īstenojot konkrētus attīstības sadarbības projektus,” norāda parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Lugāno, Šveicē, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre piedalījās Ekonomikas forumā, kas notika Ukrainas atjaunošanas konferences (Ukraine Recovery Conference, URC2022) ietvarā, un konferences noslēguma sesijā, kurā tika publiskota Lugāno deklarācija.

Sarunās ar kolēģiem parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka “Ukrainas atjaunošana nevar gaidīt kara beigas, tādēļ vienota platforma un skaidri principi ir svarīgi jau tagad. Pirms ziemas ir jāpalīdz Ukrainai atjaunot kritisko infrastruktūru, skolas un mājokļus.”

Ciešā sadarbībā ar Ukrainu konferences dalībnieki – 42 valstis un piecas starptautiskās organizācijas – vienojās par Ukrainas atjaunošanas procesa pamatprincipiem jeb Lugāno deklarāciju. Tā nostiprina septiņus principus Ukrainas atjaunošanai: partnerība, reformu fokuss, pārredzamība, atbildība un tiesiskums, demokrātiska iesaiste, ieinteresēto pušu iesaiste, dzimumu līdztiesība, kā arī ilgtspēja.

Kalniņa-Lukaševica tikās arī ar Pasaules Bankas grupas viceprezidenti Eiropas un Centrālāzijas reģionam Annu Bjerdi (Anna Bjerde). Bjerde pateicās par Latvijas ieguldījumu Pasaules Bankas Ukrainas atbalsta programmās.

Latvija bija viena no pirmajām donorvalstīm, kas piedalījās Pasaules Bankas aizdevuma Ukrainai līdzfinansēšanā, sniedzot granta iemaksu piecu miljonu EUR apmērā Pasaules Bankas trasta fondā. Šis finansējums ir nonācis Ukrainā. Papildus Latvija ir sniegusi arī finanšu palīdzību ar valsts galvojumu 10 miljonu EUR apmērā Ukrainas sociālās un nodarbinātības jomu atbalstam.

Sarunā ar Bjerdi parlamentārā sekretāre izteica atzinību par Pasaules Bankas ātro reakciju, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību Ukrainai.

Ekonomikas forumā tika meklēti efektīvākie risinājumi uzņēmēju iesaistei Ukrainas atjaunošanas projektos. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība veidot sadarbību starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem. Ukrainas premjerministrs informēja, ka infrastruktūras un ekonomikas atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 750 miljardi eiro.

Lasiet arī: Latvija ziedos Ukrainai zāles un medicīnas ierīces 1,4 miljonu eiro apmērā

Ukrainas atjaunošanas konferencē tika diskutēts arī par iespējām palīdzēt Ukrainai eksportēt graudus, tostarp par graudu eksportam papildus nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. Krievija turpina bloķēt Melnās jūras ostas, tādejādi radot globālu pārtikas krīzi.