Foto: Howard Duncan/Flickr

Atbilstoši Ārlietu ministrijas (ĀM) aicinājumam, Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai Ukrainā. Tā liecina ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kas otrdien, 6.septembrī, konceptuāli atbalstīts valdībā.

Ārlietu ministrija ierosina Ukrainas rekonstrukcijas atbalstam novirzīt vismaz 5 110 887 eiro. No šiem līdzekļiem 5 000 000 eiro būtu novirzāmi Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai, savukārt 110 887 euro – Latvijas eksperta sekondēšanai Eiropas Komisijas (EK) atbalsta grupā Ukrainai.

Ņemot vērā esošos politiskos un ekonomiskos kontaktus, sadraudzības pilsētas un līdzšinējo sadarbību kopumā, Ārlietu ministrija ierosina sniegt rekonstrukcijas atbalstu tieši Čerņihivas apgabalam.

Čerņihivas pilsēta un apgabals ir smagi cietuši. Čerņihivas reģionā pirms Krievijas iebrukuma bija ap vienu miljonu iedzīvotāju. Lielākajā reģiona pilsētā Čerņihivā  – ap 285 000 iedzīvotāju, savukārt šobrīd to skaits ir samazinājies par vairāk nekā 50% – līdz apmēram 130 000 iedzīvotajiem.

Čerņihivas apgabalā kopumā ir izpostītas 125 skolas un 63 medicīnas iestādes, kā arī iznīcināti 1 512 kilometri transporta infrastruktūras un 4 767 miljoni kvadrātmetru dzīvojamās platības.

Čerņihivas apgabalā svarīgi atjaunot arī uzņēmējdarbību, lai veicinātu iedzīvotāju nodarbinātību un ekonomikas atjaunošanu. Pirms kara apgabalā kā uzņēmējdarbības pamatvirzieni bija pārtikas ražošanas un pārstrādes industrija; mašīnbūves industrija; vieglā industrija (sevišķi tekstilrūpniecība); informācijas tehnoloģijas industrija.

Līdz šim no Latvijas Čerņihivai nosūtītas vairākas humānās palīdzības kravas, kuru nosūtīšanu koordinējusi Ārlietu ministrija, sadarbībā ar ziedot.lv, biedrību “Viegli palīdzēt” un apvienību “Uzņēmēji mieram”.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un valdība vairākkārtīgi ir aicinājusi sabiedrotos, tostarp Latviju,  uzņemties atbildību par vienu noteiktu Ukrainas reģionu, aktīvi iesaistoties tā rekonstrukcijas procesā.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka vairākas ES valstis ir uzņēmušās konkrētu Ukrainas teritoriju atjaunošanā. Piemēram, Igaunija ir paziņojusi, ka iesaistīsies Žitomiras apgabala rekonstrukcijā, jau 2022.gadā novirzot 1.9 miljonus eiro rekonstrukcijai, tostarp moduļu tipa bērnu dārza būvniecībai. Dānija ir paziņojusi par iesaisti Mikolajivas apgabala, savukārt Francija – Čerņihivas apgabala atjaunošanā. Lietuva un Polija nav nosaukušas konkrētus reģionus, bet jau aktīvi iesaistās rekonstrukcijas procesā. Polija būvē moduļu māju ciematus Ukrainā, savukārt Lietuvas valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka 2022. – 2023.gadā novirzīs 11 miljonus eiro četriem objektiem, lai Borodjankā izveidotu iedzīvotāju nometnes 36 ģimenēm, atjaunotu tiltu, kas savieno Kijivu un Sumu apgabalu; atjaunotu skolu Borodjankā, kā arī bērnu dārzu Irpiņā.

“Ukrainas valstij nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt, tādēļ tai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts. Līdz ar militāro palīdzību, Ukrainas valdība lūdz steidzamu atbalstu rekonstrukcijai, jo Krievija ir mērķtiecīgi iznīcinājusi civilo infrastruktūru – skolas, slimnīcas, ūdens sūkņu stacijas, utml. Vienlaikus arvien vairāk ukraiņu atgriežas savā valstī – uz šo brīdi atgriezušies jau turpat 4,8 miljoni iedzīvotāju.

Pēc Ukrainas valdības datiem, kaitējums infrastruktūrai, videi, pamatvajadzību un iztikas nodrošinājumam lēšams vairāk nekā 100 miljardu eiro apmērā un pieaug ik dienu.

Savukārt kopējās atjaunošanas vajadzības ir sasniegušas 750 miljardus euro. Ievērojami zaudējumi ir nodarīti Ukrainas civilajai infrastruktūrai: izpostītas aptuveni 2 000 skolas un vairāk nekā 500 medicīnas iestādes; ir iznīcināti vairāk nekā 23 000 kilometru transporta infrastruktūras un vairāk nekā 59 miljoni kvadrātmetru dzīvojamās platības. Kritiskās infrastruktūras objektu un dzīvojamo platību atjaunošana ir prioritāra gan īstermiņā, gan ilgtermiņā,” teikts ziņojumā.

Tāpat tiek norādīts, ka atbilstoši ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) šā gada 15.augustā sniegtajiem datiem, Krievijas iebrukuma dēļ savas mājas ir bijuši spiesti pamest teju 17 miljoni Ukrainas iedzīvotāju. Gandrīz 11 miljoni ir pametuši Ukrainas teritoriju, savukārt 6,6 miljoni ir iekšēji pārvietoti Ukrainā. Arvien vairāk ukraiņu atgriežas savā valstī – augusta vidū to skaits sasniedza 4,8 miljonus cilvēku. ANO dati liecina, ka Krievijas kara ietekmē humānā palīdzība nepieciešam turpat 18 miljoniem cilvēku.

Ukrainas Nacionālais rekonstrukcijas plāns paredz, ka steidzamākie atjaunošanas pasākumi ir militārā drošība, makrofinansiālā stabilitāte, atbalsts uzņēmējdarbībai un darba devējiem, enerģētikas nozares stiprināšana un loģistikas nozares noturība, sociālais atbalsts iekšēji pārvietotajām personām un iedzīvotājiem, kurus ietekmējis karš, dzīvojamā fonda atjaunošana, kā arī negatīvās ietekmes uz vidi mazināšana.

Proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām – augusta vidū Latvijas atbalsts sasniedza 0,8% no IKP.

Latvijas humānās palīdzības un steidzamo vajadzību atbalsts Ukrainai līdz šim ir bijis aptuveni 14 miljonu euro apmērā. Turklāt Latvija bija viena no pirmajiem donoriem, kas veica iemaksu piecu miljonu eiro apmērā Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankā (IBRD, Pasaules bankas grupa), lai nodrošinātu steidzamu atbalstu Ukrainas valdībai. Kopš kara sākuma Ārlietu ministrija koordinē un sniedz humānās palīdzības un attīstības sadarbības atbalstu Ukrainai ap 1,75 miljonu euro apmērā. Tāpat ievērojama daļa Latvijas atbalsta ir bijusi veselības nozarē. Jau no kara pirmās dienas tika sniegta plaša mēroga palīdzība medicīnas nozarei, lai operatīvi reaģētu uz Ukrainas mediķu un cietušo iedzīvotāju steidzamajām vajadzībām.

Lasiet arī: VIDEO | Krievija ar šausmu video biedē, kas Eiropu gaida bez krievu gāzes