Egils Levits un Volodimirs Zelenskis. Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Aizvadītajā nedēļā Latvijas prezidents Egils Levits divu dienu vizītē apmeklējis kara plosīto Ukrainu un pārkāpis nerakstīto drošības protokolu – proti, viņš ir pirmais no Rietumvalstu līderiem, kurš Kijivā palicis pa nakti, kopš šajā valstī norisinās karš.

Levits arī 13.aprīlī apmeklējis Kijivu, kļūstot par vienu no pirmajiem Rietumvalstu vadītājiem, kurš apmeklējis Ukrainu, kopš tajā iebrukusi Krievija, ziņo Unian.

Levits Kijivā pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski piedalījās Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē, kur vairākās paneļdiskusijās runāja par Rietumu vienotību un atbalstu Ukrainai, Krievijas agresijas nozieguma izmeklēšanu, starptautiskās kārtības atjaunošanu un sankciju politiku kā instrumentu cīņā pret Krievijas agresiju.

“Krievija aizsākusi ideoloģisku karu ne tikai pret Ukrainu, bet pret visu pasauli. Mūsu pienākums šajā karā ir ļoti vienkāršs – sniegt Ukrainai visu iespējamo militāro, finansiālo, humāno un politisko atbalstu. Tas ir mūsu ieguldījums Ukrainas un visas Eiropas drošībā un brīvībā. Esmu pārliecināts, ka pēc uzvaras Ukraina būs viena no spēcīgākajām Eiropas valstīm – atjaunota no gruvešiem, eiropeiska, mūsdienīga, ekonomiski stabila, un – jo īpaši – ukraiņi būs vienota nācija,” konferences atklāšanā teica Levits.

Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra: “Sarunām ar agresoru par iespējamiem kompromisiem nav ilgtermiņa seguma, jo patiesu mieru var panākt tikai tad, kad abas puses atzīst starptautiskās tiesības. Jebkāds spiediens uz Ukrainu kaut kādā mērā akceptēt teritoriālu zaudējumu nenovedīs pie miera, gluži pretēji – tas radīs lielāku apdraudējumu nākotnē, bet tad jau plašākā mērogā.”

Valsts prezidents arī atzīmēja, ka šobrīd aktuāls problēmjautājums ir demokrātijas noturība. “Demokrātija saskaras gan ar izaicinājumiem no ārpuses – agresiju pret demokrātisku Eiropas valsti, gan ar izaicinājumiem no iekšpuses – neuzticēšanās valdībai, populisms utt. Demokrātija šobrīd ir stresā. Noturīga demokrātija ir mūsu labklājības pamats. Tikpat būtiski, lai tiktu atjaunota starptautiskā miera kārtība. Es nešaubos, ka tas ir svarīgi visām pārējām 192 ANO dalībvalstīm.”

Diskusijā par līdzšinējo un turpmāko sankciju politiku pret agresoru – Krieviju – Valsts prezidents teica, ka “ir ļoti svarīgi saglabāt sankciju politiku pret Krieviju līdz brīdim, kad Ukraina pilnībā atjaunos savu teritoriālo integritāti un suverenitāti”. “Latvija augstu vērtē stabilitāti, starptautisko mieru un drošību, ko garantē starptautiskās tiesības. Ir jānovērš jebkādi mēģinājumi graut šo starptautisko kārtību,” uzsvēra Valsts prezidents.

Lasiet arī: Sanktpēterburgas deputāti apsūdz Putinu valsts nodevībā un vēlas viņa atstādināšanu no amata

Pārrunājot ar jauniešiem to, kā Krievija izmanto dezinformāciju un viltus ziņas, lai izplatītu savu propagandu, Valsts prezidents atzīmēja, ka “mūsu visu pilsoniskais pienākums ir stāties pretī Krievijas informatīvajam karam”. Levits arī akcentēja, ka Latvija, jau daudzu gadu gaitā piedzīvojot pret valsti vērstu informatīvo karu, ir iemācījusies labāk atpazīt un cīnīties pret Krievijas propagandu un var dalīties praktiskā pieredzē ar citām valstīm.