Foto: Pixabay

Krievijas kodoluzbrukumu mērķis būs nevis Ukraina, bet gan Vācija un Lielbritānija, vietnē Telegram ierakstījis Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Guruļevs. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka kodolieroču izmantošana no Maskavas puses neizraisīs kodolkaru.

Pēc deputāta teiktā, Maskavai “nav interesanti” veikt kodoluzbrukumu Ukrainai, jo šajā valstī krieviem jādzīvo, vēsta Unian.

“[ASV prezidents] Baidens, spriežot par to, kā mēs izmantosim kodolieročus, runā par sekām, kas skars Krieviju. Viņu analītiķi it kā nav slikti, bet par ko viņi runā – ka mēs izmantosim kodolieročus pret Ukrainu? Ukraina nav interesanta, mums tur vēl jādzīvo, mērķi būs pavisam citi,” raksta Guruļevs. Pēc viņa teiktā, Kremļa mērķis būs Vācijas un Lielbritānijas teritorijas, ko deputāts draud pārvērst tuksnesī.

Viņaprāt, ja Berlīni skartu kodoluzbrukums, tas izraisītu pilnīgu haosu visā valstī un nozīmētu Vācijas beigas.

Tāpat viņš draud Lielbritānijai, izsmejoši vaicājot, kā tad tiks pieņemts NATO līguma 5.pants, ja nekas nebūs palicis pāri no valsts, kas būtu jāaizsargā.

Krievu politiķis precizējis, ka reālais kodoluzbrukuma mērķis ir Ramšteinas bāze Vācijā.

Guruļevs jau iepriekš paudis, ka jauna pasaules kara gadījumā Krievija pirmām kārtām bombardētu Londonu, nevis Varšavu, Parīzi vai Berlīni.

Kā zināms, Lielbritānija aktīvi atbalsta Ukrainu karā pret Krieviju, palīdzot arī ar ieročiem. Savukārt Ramšteinas bāzē Vācijā regulāri tiekas aizsardzības ministri no 40 pasaules valstīm, risinot jautājumus par militāro palīdzību ukraiņiem.

Tāpat jāpiebilst, ka Krievija ir to trīs pasaules valstu vidū, līdzās Baltkrievijai un Mjanmai, kas nav uzaicinātas piedalīties mūžībā aizgājušās Lielbritānijas karalienes Elizabetes II bērēs.

Kā zināms, kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 54 650 krievu karavīru, 9 000 Ukrainas karavīru un 396 bērni. Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 3 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.

Lasiet arī: Temperatūra dzīvokļos šoziem nepārsniegs 19 grādus pēc Celsija