Foto: Vadim Zaliva/Flickr

Kopš specoperācijas sākuma dzīvību zaudējuši 5 973 Krievijas armijas karavīri, paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Ukraiņu sniegtie dati gan ir desmitreiz lielāki – tie vēsta, ka karā krituši jau aptuveni 54 810 okupantu.

Tāpat viņš paziņojis, ka no kopējā ievainoto karavīru skaita vairāk nekā 90% ir atgriezušies ierindā, ziņo Unian.

Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, 21.septembrī, valstī izsludinājis daļēju mobilizāciju. Kā vēsta TASS, pēc Putina teiktā, Rietumi ir parādījuši, ka to mērķis ir iznīcināt Krieviju un ka tie ir mēģinājuši Ukrainas iedzīvotājus pārvērst par lielgabalu gaļu.

Lasiet arī: VIDEO | Putina uzvedība kļūst arvien dīvaināka – ieskats pēdējā samitā

Mūsu mērķis ir atbrīvot Donbasu, izteicies Putins.

Kā paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu, daļējas mobilizācijas rezultātā Krievijas armijā tiks iesaukti 300 000 rezervistu, ziņo Unian. Pēc viņa teiktā, tas ir 1,1% no kopējiem mobilizācijas resursiem.

Kā vēsta Unian, paziņojums par daļēju mobilizāciju jau izraisījis iedzīvotāju protestus un pirmie mītiņi vairākās Krievijas pilsētās notiks jau trešdienas, 21.septembra, vakarā. Kustība “Vesna” vietnē Twitter aicinājusi iedzīvotājus pulcēties savu pilsētu centros.

“Tagad karš patiesi ienāks katrā mājā un katrā ģimenē. Iepriekš varas pārstāvji teica, ka karo tikai “profesionāļi”, un ka viņi uzvarēs. Izrādījās, ka neuzvar, un uz fronti sāka atlasīt ieslodzītos. Tagad izsludināta mobilizācija,” teikts kustības ziņojumā.

⚡️⚡️⚡️ Нет могилизации! Всероссийская акция протеста. Сегодня, 21 сентября, в 19:00. Центры всех городов

1/9 pic.twitter.com/BVXIc3Fwfx

— Движение «Весна» 💚 (@vesna_democrat) September 21, 2022

Kā zināms, otrdien, 20.septembrī, bija paredzēta Putina uzruna tautai, kas vēlāk pārcelta uz trešdienas rītu, “kad modīsies arī tālie Austrumi.”

Krievija Kriminālkodeksā veikusi izmaiņas un tagad karavīriem par padošanos gūstā draud cietumsods no trim līdz desmit gadiem. Iepriekš 13 pretkara kustības Krievijā izplatījušas aicinājumu krievu karavīriem atteikties no piedalīšanās kaujās un padoties gūstā, kamēr tas nav atzīts par krimināli sodāmu pārkāpumu. Ukraina pat izveidojusi karsto telefona līniju krievu karavīriem, kas vēlas padoties gūstā.

Luhanskas apgabala Kara administrācijas vadītājs Sergejs Gaidajs iepriekš paudis uzskatu, ka gadījumā, ja Krievija sarīkos “referendumu” okupētajās teritorijās Luhanskas apgabalā, tas pavērs ceļu vispārējai mobilizācijai Krievijā.

Kā zināms, kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 54 810 krievu karavīru, 9 000 Ukrainas karavīru un 396 bērni. Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 3 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.