Foto: Pexels

Kopš pandēmijas sākuma Bērnu psihiatrijas klīnikas stacionārā pārsvarā ārstējušies pacienti pusaudžu vecumā. Visvairāk – pusaudzes meitenes, kurām ir tendence būt uzņēmīgākām pret stresu, apkopojot pēdējo gadu datus, secinājuši Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas speciālisti. Rezultāti ir satraucoši, jo tie parāda, cik lielā mērā pandēmija arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, ietekmējusi bērnu psihisko veselību, īpaši – pusaudžu vecumā.

Divas reizes palielinājies paškaitējumu veikušo bērnu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības Bērnu slimnīcā, tāpat aptuveni divas reizes palielinājies pacientu ar garastāvokļa traucējumiem skaits un aptuveni par trešdaļu – pacientu ar ēšanas traucējumiem skaits.

Pieaudzis arī Bērnu psihiatrijas klīnikā nonākušo ar stresu saistīto psihisko traucējumu un depresijas pacientu skaits. Ambulatori bērnu psihiatri Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikā 2020.gadā konsultējuši 4 848 reizes, bet 2021.gadā – 5 695 reizes, gada laikā sniegto konsultāciju skaits pieaudzis par gandrīz 18%. Pieprasījums pēc bērnu psihiatriem un citiem speciālistiem, kas nodrošina palīdzību bērniem un jauniešiem ar psihiskiem traucējumiem, pieaug. Tiek darīts viss, lai piesaistītu jaunus speciālistus, bet prognozes liecina, ka Bērnu slimnīcā arī turpmāk pacientu skaits ar smagiem psihiskiem traucējumiem palielināsies.

“Satraucoši, ka daudz vairāk pacientu Bērnu psihiatrijas klīnikā nonāk akūtā stāvoklī, viņu skaits pēdējos gados palielinājies par aptuveni 27%. Pētījuma dati rāda, ka kopš pandēmijas sākuma Bērnu psihiatrijas klīnikas stacionārā pārsvarā ārstējušies pacienti pusaudžu vecumā. Visvairāk – pusaudzes meitenes, kurām ir tendence būt uzņēmīgākām pret stresu. Tāpēc ļoti svarīga ir nodaļas pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, kā arī nodaļas pacientiem ar ēšanas traucējumiem atvēršana. To plānojam īstenot topošajā Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā, kas durvis vērs nākamajā gadā,” atzīst Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.

To, ka pandēmijas gados ievērojami palielinājies pusaudžu ar ēšanas traucējumiem skaits, parāda arī psihiatra nozīmēto konsultāciju skaita pieaugums pie Bērnu psihiatrijas klīnikas uztura speciālistiem – šīs konsultācijas pamatā ir par ēšanas traucējumiem. Ambulatori un stacionārā uztura speciālisti 2020.gadā snieguši 486 konsultācijas, bet 2021.gadā – 880, tātad konsultāciju skaits gada laikā pieaudzis par aptuveni 81%.

“Pēdējā laikā ievērojami audzis anoreksijas pacientu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības pirmo reizi. Salīdzinot 2020.gadu un 2021.gadu, pieaugums ir būtisks – par 78 pacientiem. Anoreksija ir nopietna psihiska slimība, diemžēl anoreksijas pacientiem ir augsti mirstības rādītāji, tāpēc, ja ir aizdomas par anoreksiju, noteikti jāmeklē palīdzība. Vislabāk var palīdzēt starpdisciplināra speciālistu komanda, jārēķinās, ka atveseļošanās process ir ilgs,” skaidro psihiatre Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas ēšanas traucējumu programmas vadītāja Ilze Mežraupe.

Lasiet arī: Valsts policijas redzeslokā nonācis vēl viens Rosļikova partijas deputāts

Pētījumu par anoreksijas pacientiem Bērnu slimnīcā veikusi Kristīna Mackēviča, rezidente Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikā: “Socializēšanās iespēju trūkums pandēmijas laikā ietekmējis daudzu pusaudžu psihisko veselību, tajā skaitā veicinot anoreksijas sākšanos. Pētījuma rezultāti liecina, ka 68% no anoreksijas pacientiem, kas lielākoties ir meitenes pusaudžu vecumā, raksturīgas perfekcionisma iezīmes. 69% no anoreksijas pacientiem apmeklē sporta vai citas nodarbības, kas pandēmijas laikā bija liegts. Anoreksijas pacientiem raksturīgs perfekcionisms, zems pašvērtējums, izmainīts sava ķermeņa tēla novērtējums, tieksme sevi strikti kontrolēt. Lai izdotos izveseļoties, ir jāizprot anoreksijas daba un to uzturošie faktori, tāpēc nepieciešama gan speciālistu palīdzība, gan apkārtējo atbalsts un pieņemšana.”