Vladimirs Putins. Foto izgūts no Instagram @leadervladimirputin

Krievijas diktators Vladimirs Putins kārtējo reizi apsūdzējis Rietumus mēģinājumos iznīcināt Krieviju un brīdinājis, ka pasauli sagaida «iespējams, bīstamākā» desmitgade kopš Otrā pasaules kara beigām, vēsta britu medijs BBC.

Ceturtdien, 27.oktobrī, plašā runā Valdai forumā Krievijas diktators centās attaisnot Krievijas iebrukumu un uzsākto karadarbību Ukrainā, kas ir novedusi Krieviju starptautiskajā izolācijā. Tāpat Putins kārtējo reizi apsūdzēja Rietumus kodolšantāžā, lai piespiestu sabiedrotos novērsties no Maskavas.

Dienu pirms uzrunas, viņš pārraudzīja kārtējās Krievijas kodolmācības, kurās bija paredzēts veikt kodoltriecienu, atriebjoties par ienaidnieka masveida kodoluzbrukumu.

«Mēs nekad neesam proaktīvi kaut ko teikuši par Krievijas iespējamo kodolieroču izmantošanu. Mēs esam tikai ar mājieniem reaģējuši uz Rietumvalstu līderu izteiktajiem komentāriem,» viņš sacīja savai auditorijai.

Tajā pat laikā Putins vairākkārt brīdinājis Rietumus, ka Krievija izmantos «visus pieejamos līdzekļus», lai sevi «aizsargātu», kas ir uzskatāms par skaidriem kodoldieroču izmantošanas draudiem.

Maskava ir vērsusies pie vairākiem rietumvalstu līderiem ar apgalvojumiem, ka Ukraina gatavojas izmantot «netīro bumbu» – parastas sprāgstvielas, kas papildinātas ar radioaktīviem materiāliem.

Savukārt NATO alianse nosodīja absurdos Krievijas apgalvojumus, ka Ukraina varētu izmantot «netīro bumbu».

Lasiet arī: Atklātībā nonākušas pazemojošas iesaukas, kādās bērnībā un tagad tiek dēvēts Putins

Tāpat Putins uzsvēra, ka Rietumu «nedalītajai dominancei» pār pasaules lietām tuvojas gals, norādot, ka pasaule šobrīd atrodas uz «vēsturiskas robežas».

«Priekšā, iespējams, ir bīstamākā, neparedzamākā un vienlaikus svarīgākā desmitgade kopš Otrā pasaules kara beigām,» sacīja Krievijas diktators, uzsverot, ka «mūsu acu priekšā veidojas nākotnes pasaules kārtība».

Tāpat Putins atkal apsūdzēja Rietumus, ka tie ASV vadībā cenšas iznīcināt Krieviju, taču kārtējo reizi diktators nesniedza nekādus reālus pierādījumus, kas pamatotu viņa apgalvojumus.

Kā zināms, kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 69 220 krievu karavīri, ap 10 000 Ukrainas karavīru un ap 430 bērnu.  Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 5 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.