Jānis Urbanovičs. Foto izgūts no Facebook @Jānis Urbanovičs

Ja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš neizstāsies no partijas Saskaņa, tad politiskais spēks lems par viņa izslēgšanu, atsaucoties uz “Saskaņas” līdera Jāņa Urbanoviča teikto Latvijas Radio, vēsta portāls lsm

Elksniņš savukārt norādījis, ka no Saskaņas aiziet nedomā.

“Es uzskatu viņa tās izpausmes saistībā ar pretenzijām pret partiju, kurā viņš joprojām nomināli skaitās, kā publisku izstāšanos un norobežošanos no partijas. Viņš lietoja “es” un “viņi”. Un viņš ir tas dižais, kurš labāk zina un prot. Priekš manis ir skaidrs, ka viņš ir prom! Mums ir principiāla atšķirība Krimas sakarā, arī šis ir iemesls. Te jau visi vadži ir pilni. Ja skriemeļi sāks kustēties un ja formalitātes viņš nenokārtos, es domāju, ka šķiršanās neizbēgama būs,” intervijā Latvijas Radio norādīja Urbanovičs.

Politiķis savus uzskatus paudis arī sociālajā vietnē Facebook: “No Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa saraksta Daugavpils domē ievēlētais Andrejs Elksniņš, acīmredzot, ilgi un rūpīgi ir skatījies spogulī, pirms izdarījis secinājumus par slinkajiem runčiem, kuri negribēja uzvarēt Saeimas vēlēšanās. Paškritika pēc notikušā ir nepieciešama gan partijas priekšsēdētājam, gan viņa vietniekiem, gan tās pašvaldības mēram, kura vadītajā pilsētā Saskaņa cieta vissāpīgāko zaudējumu. Tāpat kā ikvienam partijas biedram, kas šobrīd domā par Saskaņas nākotni no skatpunkta – ko es varu dot savai partijai, nevis ko tā var dot man.”

“Šajā analīzē par turpmāko darbu, esmu pārliecināts, vairums biedru lieto vietniekvārdu MĒS, nevis VIŅI – tie slinkie runči, kuri negribēja uzvarēt. Taču, ja kādam Saskaņa pēc piedzīvotā zaudējuma ir kļuvusi par neizdevīgu platformu turpmākajā politiskajā ceļā, tad ir skaidri jāpozicionējas un jāpārdomā par savu atrašanos partijas rindās. Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa ir skaidri paudusi savu nostāju pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Agresijas attaisnošana – tieša vai netieša, nav savienojama ar atrašanos Saskaņas biedru rindās,” uzsvēris Urbanovičs.

 

Šādi politiķis reaģējis uz Elksniņa interviju portālam Delfi, kur viņš ne vien paudis uzskatu, ka Krima ir Krievijas Federācijas sastāvā, bet arī kritizējis paša pārstāvēto partiju.

Jau vēstīts, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir uzaicinājis Daugavpils mēru uz paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar viņa izteikumiem par Krimas piederību Krievijai, atsaucoties uz Latvijas Radio, vēsta lsm. VDD izvērtēt Elksniņa izteikumus aicinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), bet ārlietu ministrs vēstulē vērsies pie Daugavpils mēra, atgādinot par Latvijas oficiālo pozīciju šajos jautājumos.

Lasiet arī: Vāc parakstus par aizliegumu smēķēt dzīvoklī, ja pret to iebilst kaimiņi

VDD saistībā ar notikušo Latvijas Radio norādīja: “Ņemot vērā Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa publiskos izteikumus, VDD ir uzaicinājis viņu ierasties uz paskaidrojuma sniegšanu. Patlaban VDD no plašākiem komentāriem saistībā ar konkrēto gadījumu atturēsies. Papildus vēršam uzmanību, ka, neraugoties uz ilgstošu atrašanos Krievijas okupācijas spēku kontrolē, Krima joprojām ir uzskatāma par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu. Reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas okupāciju 2014.gadā, Eiropas Savienība par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu pret Krieviju noteica sankcijas.”

Tikmēr Ārlietu ministrija vērsusies pie Elksniņa ar vēstuli. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālā vēstulē Elksniņam ir vēlreiz atgādinājis par Latvijas oficiālo pozīciju šajos jautājumos.

Ārlietu ministrs norādījis, ka visām Latvijas amatpersonām ir jāievēro Latvijas ārpolitikas pozīcijas, kā arī aicina Elksniņu kā Latvijas pašvaldības amatpersonu tās stingri ievērot un savos izteikumos par ārpolitikas jautājumiem būt precīzam, šīs pozīcijas paužot skaidri un nepārprotami.

Rinkēvičs vēstulē atzīmēja, ka Latvija kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu. Krievijas rīcība ir rupjš ANO Statūtu un starptautisko tiesību pārkāpums.

Otrdien, 8.novembrī, preses konferencē Daugavpils mērs, skaidrojot izteikumus, sacīja, ka Krimā faktiski darbojas Krievijas likumi, bet no starptautisko attiecību viedokļa viltus referendums par teritorijas pievienošanu Krievijai atzīstams par nenotikušu.

Elksniņa izteikumi raisījuši plašu rezonansi arī ārpus Latvijas. Tos pamanījuši Kremļa propagandas kanāli, kas Elksniņa pausto aktīvi  izplatījuši tālāk. Tāpat arī Ukrainas puses pārstāvji, kuri Daugavpils mēra sacīto stingri nosoda, vēsta lsm.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrija (VARAM) ir vērsusies Valsts drošības dienestā ar aicinājumu savas kompetences ietvaros izvērtēt Elksniņa rīcību.

Saeima jau 2014.gada 6.martā pieņēma paziņojumu, ar kuru stingri nosodīja Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsvēra Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Verhovna Radas leģitīmajai varai. Vēstulē norādīts uz jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā – Krimā. Arī Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) 2014.gada 27.martā pieņēma rezolūciju, ar kuru aicināja visas valstis un starptautiskās organizācijas neatzīt Krievijas Federācijas organizēto 2014.gada 16.marta referendumu Krimā, informē ministrija.

“Kamēr ukraiņi cīnās par savas valsts neatkarību un Krievija turpina izvērst asiņainu karu savā kaimiņvalstī, nostāties agresora pusē ir nepieņemami. Elksniņa laipošana un izvairīgā attieksme pret atbalsta paušanu Ukrainai ir signāls, kas liek uzdot jautājumus par Daugavpils mēra lojalitāti Latvijas valstij. Aicinu Valsts drošības dienestu izvērtēt Elksniņa rīcību,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Kā zināms, Elksniņš portāla Delfi raidījumam Kāpēc uz jautājumu, kam pieder Krima, atbildējis, ka tā ir Krievijas Federācijas sastāvā.

Elksniņš izvairījies atbildēt uz jautājumiem par to, vai ir Ukrainas pusē, cer uz tās uzvaru vai Krievijas armijas sagrāvi. Viņš paudis uzskatu, ka uzvarētāja karā nebūs, bet uz precizējošiem jautājumiem atteicies atbildēt, sūrojoties, ka žurnāliste cenšas viņu “eksaminēt”.

Tāpat viņš uzsvēris, ka “Daugavpils nav samaksājusi ne centa” par padomju režīmu slavinošo pieminekļu nojaukšanu, ziņo Delfi.

Saskaņā ar likumu pusi demontāžas darbu izmaksu sedz valsts, otru pusi – pašvaldība, taču par pienākumu finansēt savu daļu dome vērsusies Satversmes tiesā, uzsvēra politiķis.

Elksniņš stāstīja, ka, izpildot likuma prasības, Daugavpils pilsētas dome par pieminekļu demontēšanu izsludinājusi atklātu un publisku konkursu, kurā arī publiski paziņots uzvarētājs.

Kad konkurss noslēdzies, Elksniņš apspriedies ar finanšu departamenta vadītāju, juristiem un citiem kolēģiem, un nonācis pie secinājuma, ka janvārī apstiprinātajā 2022.gada pašvaldības budžetā naudas šī uzdevuma izpildei nav.

Ņemot vērā Satversmes tiesas lemto un Valsts policijas noteiktos ierobežojumus, tam sekojusi slēgtā iepirkumu procedūra, kurā kāds uzņēmums apņēmies šos darbus izpildīt par 40 700 eiro, un to arī paveicies.

Uz jautājumu, vai tam, kurš nojauca pieminekli, ir samaksāts, Elksniņš atbildēja: “Šobrīd no pašvaldības budžeta nav samaksāts ne centa.”

Daugavpils mērs kritizēja, ka Saeima likuma pieņemšanas gaitā nav komunicējusi ar pašvaldībām, tādējādi pārkāpjot Satversmi. Likumdevēji arī neesot pietiekami iedziļinājušies Daugavpils situācijā.

Jau ziņots, ka Daugavpils dome, kurai par bezdarbību pieminekļu demontāžas jautājumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija draudējusi ar iespējamu atlaišanu, ir vērsusies Satversmes tiesā, lai pārliecinātos par attiecīgā likuma par padomju pieminekļu demontāžu atbilstību Satversmei.

Lasiet arī: Olga Kambala Dobeli nodēvē par čuhņu; Dobeles dzirnavnieks nepaliek atbildi parādā

Kā zināms, 2022.gada 14.jūlija sēdē Ministru kabinets identificēja virkni padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu, kas jānojauc, un to demontāža jāveic ne vēlāk kā līdz šā gada 15.novembrim. Latvijas teritorijā ir identificēti kopskaitā 69 demontējami objekti, kas atrodas Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu, Bauskas, Ogres, Ludzas, Krāslavas, Mārupes, Saldus, Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Balvu, Augšdaugavas un Madonas novadā, kā arī Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.