Foto: ROOM MAN/Flickr

Raķetes nokrišanas vietā Polijā jau ir savākti noteikti pierādījumi, kas parāda notikumu secību traģēdijai, kuras rezultātā dzīvību zaudējuši divi cilvēki. Vienlaikus Polijas augstākās amatpersonas norāda, ka “neviens neapsūdz Ukrainu par apzinātu Polijas teritorijas bombardēšanu”, ziņo Unian.

“Šodien ir daudz pierādījumu, ka viena no raķetēm, kurai vajadzēja notriekt Krievijas raķeti, netrāpīja mērķī, pašiznīcināšanās sistēma nenostrādāja, un šī raķete diemžēl noveda pie traģēdijas,” intervijā telekanālam TVN24 norādīja Polijas prezidenta pakļautībā esošā Starptautiskās politikas biroja vadītājs Jakubs Kumohs.

Pēc viņa teiktā, avārijas vietā strādā poļu un amerikāņu izmeklēšanas grupa, taču, kā zināms, arī ukraiņi lūguši pieeju izmeklēšanai. “Ja abas puses vienosies, un, cik man zināms, no Amerikas puses iebildumu nav, tad tuvākajā laikā šādu pieeju varētu nodrošināt,” viņš skaidroja.

Uz jautājumu, kādi pierādījumi savākti izmeklēšanā, Kumohs atbildēja: “Raķetes fragmenti, krātera dziļums, eksperti aprēķina virzienu, no kura raķete lidojusi, kā arī izmantotās degvielas daudzumu.” Viņš piebilda, ka “ir video”. “Es negribētu runāt par to saturu, jo redzēju tos klasificētā režīmā,” viņš teica, uzsverot, ka “neviens neapsūdz Ukrainu par apzinātu Polijas teritorijas bombardēšanu.”

”Krievija tajā dienā bombardēja Ukrainu un Krievija uzņemas pilnu atbildību par visu, kas krīt. Tas ir kā situācijā, kad cilvēks iziet uz ceļa un izraisa sadursmi starp automašīnu un autobusu. Vai automašīna ir vainīga? Nē, vainojams cilvēks, kurš iznācis uz ceļa un izraisījis negadījumu,” viņš sacīja.

Arī Polijas prezidents Andžejs Duda iepriekš sacīja, ka raķetes nokrišana Polijas austrumos bija negadījums, un Varšava šo  incidentu neuzskata par uzbrukumu valstij.

Jau ziņots, ka otrdienas, 15.novembra, vakarā graudu kaltē netālu no Polijas robežas ar Ukrainu nogāzusies raķete, kas nogalināja divus cilvēkus. Tas noticis brīdī, kad Krievija intensīvi apšaudījusi Ukrainas teritoriju līdz šim smagākajos uzbrukumos infrastruktūrai kopš februāra.

Polijas ārlietu ministrs ziņoja, ka raķete nokritusi Pšedovodas ciematā aptuveni sešus kilometrus no robežas ar Ukrainu. Saskaņā ar ASV amatpersonu teikto, sākotnējie pierādījumi liecina, ka raķeti izšāvuši Ukrainas bruņotie spēki, lai pārtvertu Krievijas raidīto uzbrukumu. Iepriekš Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda) presei sacīja, ka raķete, visticamāk, nāk no Krievijas, bet tam nebija konkrētu pierādījumu.

Kāds vietējais iedzīvotājs norādījis, ka upuri ir divi vīrieši, kas strādāja graudu kaltes svēršanas zonā. Krievijas aizsardzības ministrs noraidīja pieņēmumu, ka Krievijas izšautās raķetes varētu būt trāpījušas Polijai, saucot to par tīšu provokāciju, lai eskalētu situāciju. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka viņa rīcībā nav informācijas par notikušo Polijā.

Jebkāda Krievijas veikta Polijas teritorijas aizskaršana var paplašināt Ukrainā notiekošo karu, jo uz Poliju kā NATO dalībvalsti attiecas 5.pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei.

Baidens sasauca vairāku valstu līderu sanāksmi Bali, kur viņi ir pulcējušies uz G20 samitu, lai apspriestu situāciju. Piedalījās NATO dalībvalstu Vācijas, Kanādas, Nīderlandes, Spānijas, Itālijas un Francijas vadītāji, kā arī Japānas un Eiropas Savienības valstu pārstāvji. Jautāts, vai ir par agru teikt, ka raķeti izšāvuši Krievijas spēki, Baidens atbildēja: «Sākotnējie pierādījumi liecina pret to. Es nevēlos to apgalvot, pirms pabeigta izmeklēšana, bet, spriežot pēc trajektorijas, neizskatās, ka raķete nākusi no Krievijas. Tomēr to vēl redzēsim.» Baidens piebilda, ka ASV un NATO valstis pilnībā izmeklēs notikušo pirms atbildes. NATO valstu līderu sanāksme paredzēta trešdien, 16.novembrī.

Polijas amatpersonas norādīja, ka tiks pieprasīta NATO tikšanās, lai runātu par 4.panta pielietošanu. Plānots trešdien,  16.novembrī, šo jautājumu uzdot ANO drošības komisijas tikšanās laikā.

Sprādziens Polijā noticis laikā, kad Krievija smagi apšaudījusi Ukrainas teritoriju, tostarp Ļvivu, kas atrodas mazāk nekā 80 kilometrus no Polijas robežas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Krievijas raķešu nokrišana Polijas teritorijā var ievērojami saasināt konfliktu. Viņš gan nesniedza pierādījumus par Krievijas iesaisti.

Lasiet arī: Tirgo slaveno Putina skulptūru; tai pievienots arī Lukašenko

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) paziņojis par paaugstinātu militāro gatavību Polijā un aicināja iedzīvotājus saglabāt mieru. Baidens sarunā ar Dudu informējis, ka Vašingtona ļoti nopietni uztver savas saistības ar NATO, un atbalstīs Poliju.

Arī citu NATO dalībvalstu pārstāvji izteikuši atbalstu Polijai. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka situācija ir nepieņemama un NATO vajadzētu nodrošināt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu Polijai un Ukrainai.