Foto: Oleg Gaidenko

Eiropas Parlaments (EP) Strasbūrā trešdien, 23.novembrī, ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Rezolūcija tika pieņemta ar 494 balsīm par, 58 balsīm pret un 44 atturoties.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vietnē ‘Twitter” atzinīgi novērtējis Eiropas Parlamenta lēmumu atzīt Krieviju par terorisma sponsorvalsti.

Zelenskis uzsvēra, ka Krievijai ir jābūt izolētai visos līmeņos un tā jāsauc pie atbildības, lai izbeigtu tās ilggadējo terorisma politiku Ukrainā un pasaulē.

Tā kā ES pašlaik nevar oficiāli atzīt veselas valstis par terorisma atbalstītājām, Parlaments aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju šādā sarakstā. Tas ļautu veikt virkni būtisku ierobežojošu pasākumu pret Maskavu un būtiski ierobežot ES attiecības ar Krieviju.

Parlaments aicina Eiropas Savienību turpināt Krievijas starptautisko izolāciju, tostarp attiecībā uz Krievijas dalību starptautiskās organizācijās un struktūrās, piemēram, ANO Drošības padomē. Deputāti arī vēlas, lai vēl vairāk tiktu samazinātas diplomātiskās attiecības ar Krieviju, ES kontakti ar Krievijas pārstāvjiem tiktu ierobežoti līdz absolūtam minimumam, kā arī tiktu slēgtas un aizliegtas ar Krievijas valsti saistītas iestādes Eiropas Savienībā, kas izplata propagandu visā pasaulē.

Ņemot vērā to, ka Kremlis arvien vairāk pastiprina terora aktus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, EP aicina dalībvalstis Padomē ātri pabeigt darbu pie devītās sankciju paketes pret Maskavu. Deputāti arī vēlas, lai ES valstis aktīvi novērstu un izmeklētu spēkā esošo sankciju apiešanu un sauktu pie atbildības par to, kā arī kopā ar Eiropas Komisiju apsvērtu iespējamos pasākumus pret dalībvalstīm, kas cenšas palīdzēt Krievijai apiet noteiktās sankcijas.

Norādot, ka Krievijas bruņotie spēki ir pastiprinājuši uzbrukumus civiliem mērķiem, tostarp enerģētikas infrastruktūrai, slimnīcām, medicīnas iestādēm, skolām un patversmēm, pārkāpjot starptautiskās tiesības, EP ar šādu soli varētu pavērt plašākas iespējas starptautiska tribunāla izveidei.

EP viceprezidents Roberts Zīle gandarīts norāda, ka uz šo ir iets ilgi. Deputāts salīdzina EP frakciju vadības tikšanās reizes vēl pirms kara sākuma, kurās Zīles pārstāvētajai EP Konservatīvo un reformistu frakcijai kopumā nācās divpadsmit reizes aicināt EP paust nostāju par “Nord Stream” gāzes vada apturēšanu, kamēr to beidzot bija izdevies īstenot.

“Bet mēs neturam ļaunu prātu. Līdzīgi kā Nacionālā apvienība, kura laicīgi arī Saeimas balsojuma kontekstā vairākkārt aicināja pieņemt Latvijas parlamenta nostāju par Krieviju kā teroristisku valsti, arī EP šo ir beidzot sapratis, un to “baļķa vilcēju” skaits kļuvis lielāks. Tomēr tas ir izdarīts, un jau atkal bieži dzirdētā frāze no augsta ranga ES politiķiem, ka ir vērts laicīgi ieklausīties Ziemeļu Centrāleiropas dalībvalstīs, izrādījusies atkal aktuāla,” norāda Zīle.

Lasiet arī: Sludinātājs Jencītis strādās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Zīle vienlaikus uzsver, ka šis EP balsojums un pieņemtā nostāja pret Krieviju var izrādīties svarīga arī Ukrainas valdībai. “Krievijas pielīdzināšana teroristiskai valstij, kas tā acīmredzami ir, ļaus vajadzības gadījumā vieglāk Ukrainas valdībai argumentēt tiem, kas vēlas ātrāku sarunu uzsākšanu ar Kremli, ka sarunas ar teroristiem parasti nenotiek, tie ir jāuzvar,” tā Zīle.

Kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 85  400 krievu karavīru, vairāk nekā 10 000 Ukrainas karavīru un 437 bērni.  Kara dēļ dati nav pārbaudāmi.

youtube icon
Abonēt youtube