Foto: Flickr

Pieņemts un ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas Robertas Metsolas parakstu likuma spēku ieguvis Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžets, kura centrā ir Ukraina, enerģētika un ekonomikas atveseļošana.

2023.gada budžetu EP deputāti apstiprināja ar 492 balsīm par, 66 pret un 46 atturoties.

Nākamā gada ES budžeta sarunās EP deputātiem izdevās panākt lielāku atbalstu Ukrainas kara seku novēršanai un pandēmijas seku likvidēšanas procesam. Parlamentam 14.novembrī izdevās ar dalībvalstīm vienoties par 1,05 miljardu eiro pievienošanu Komisijas ierosinātajam budžetam, lai nodrošinātu finansējumu parlamenta prioritātēm. EP deputāti palielināja finansējumu programmām un politikas virzieniem, kurus tie uzskata par prioritāriem, lai novērstu kara un enerģētikas krīzes sekas, veicinātu atveseļošanos pēc pandēmijas un stiprinātu zaļo un digitālo pāreju.

Saistībā ar Ukrainas kara seku novēršanu EP deputāti nodrošināja šādu papildu finansējumu: 120 miljoni eiro “Erasmus+”, lai atbalstītu studentus un skolotājus no Ukrainas; 150 miljoni eiro humānajai palīdzībai; 36,5 miljoni eiro Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam; 10 miljoni eiro Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam; 280 miljoni eiro Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentam ar ES dienvidu un austrumu kaimiņvalstīm; 58,8 miljoni eiro Militārās mobilitātes fondam.

Tāpat EP deputātiem izdevās palielināt finansējumu ES enerģētiskās neatkarības veicināšanai un atbalstam iedzīvotājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem enerģijas rēķinu segšanai, vienlaikus stiprinot zaļo pāreju un bioloģisko daudzveidību. Papildu atbalsts piešķirts šādām programmām: pētniecības programmai “Apvārsnis Eiropa” (10 miljoni eiro); Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, kas finansē augstas kvalitātes un ilgtspējīgu Eiropas transporta un enerģētikas tīklu izveidi (103,5 miljoni eiro); vides un klimata pasākumu programmai “LIFE” (30 miljoni eiro).

EP deputāti nepiekrita Padomes vēlmei par 200 miljoniem eiro samazināt finansējumu ES veselības programmai un panāca tai vēl 7,5 miljonus eiro papildu finansējuma, argumentējot, ka Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc jāpalīdz dalībvalstīm stiprināt veselības sistēmas.

Budžeta komitejas priekšsēdētājs Johans van Overtfelds no Beļģijas komentē: “Papildus nepieciešamajiem un acīmredzami steidzamajiem izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas kara seku likvidēšanu, mēs 2023.gada budžetā ieguldīsim arī jomās, kurās ar ES līmeņa rīcību var panākt nozīmīgus uzlabojumus. Lai arī mums sarunās izdevās panākt daudz, es tomēr būtu gribējis redzēt budžetu, kas ir vairāk koncentrēts un mazāk sadrumstalots un atspoguļo mūsu vēlmi padarīt Eiropu par līderi pētniecības, attīstības un inovācijas jomā.”

Lasiet arī: Sludinātājs Jencītis strādās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Nikolajs Štefanuta no Rumānijas, galvenais ziņotājs par ES 2023.gada budžetu norāda: “Šobrīd kaut kur Eiropā kāda māte gāzes taupības nolūkos lieto cepeškrāsni tikai reizi nedēļā, lai gatavotu ēst saviem bērniem, savukārt Sibiu kāds students atsakās no sava plāna studēt Francijā inflācijas dēļ. Šajās budžeta sarunās mēs cīnījāmies par tā palielināšanu, lai vairāk palīdzētu mūsu iedzīvotājiem, un mums izdevās papildus iegūt veselu miljardu eiro. Tas nozīmē vairāk finansējuma enerģētikas krīzes novēršanai, Ukrainas kara sekām, klimata pārmaiņam, sabiedrības veselībai, kā arī Eiropas tiesību un vērtību veicināšanai.”

“Esmu ļoti gandarīts, ka esam spējuši izvirzīt ES iestāžu kiberdrošību par prioritāti un panākuši reālus ieguldījumus šajā jomā, skaidri apņemoties turpmāk šajā jomā cieši sadarboties. Šīs sarunas parāda, ka mums ir jāspēj budžeta prioritātēs atspoguļot arī nākotnē gaidāmie uzdevumi,” piebilst ziņotājs par citām budžeta sadaļām Niklass Herbsts no Vācijas.