Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto izgūts no Instagram @leadervladimirputin

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Ukrainā notiekošos notikumus nosaucis par traģēdiju. Pēc valsts vadītāja domām, tas nav Krievijas, bet gan trešo valstu politikas rezultāts.

Pēc Putina teiktā, Krievija ukraiņu tautu vienmēr uzskatījusi par brālīgu, tāpēc pašreizējā situācijā tai nav ko pārmest, vēsta Life.

“Notiekošais, protams, ir mūsu traģēdija. Mūsu kopējā traģēdija. Bet tas nav mūsu politikas rezultāts. Tas ir citu valstu, trešo valstu politikas rezultāts, kuras vienmēr ir tiekušās uz to, uz krievu pasaules sabrukumu,” sacījis prezidents, piebilstot, ka Rietumi šajā ziņā ir guvuši zināmus panākumus.

Iepriekš Vladimirs Putins sacīja, ka Krievijas spēks vienmēr ir bijis un būs armijas un tautas vienotībā. Pēc Krievijas līdera domām, krievu militārpersonas šodien cīnās tikpat drosmīgi un nelokāmi kā 1812. gada kara, Pirmā pasaules kara un Lielā Tēvijas kara varoņi.

Kā vēstīts, Putins pirmo reizi desmit gadu laikā atcēlis tradicionālo gada noslēguma preses konferenci, ziņo raidorganizācija BBC.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka cer – Putins atradīs laiku un iespēju sarunai ar medijiem. Kremlis nav sniedzis informāciju par to, kādēļ preses konference atcelta, bet šāds lēmums nācis laikā, kad Krievijas sabiedrībā pieaug nepatika pret Putina lēmumu sākt karu Ukrainā. Kopš kara sākuma Krievija ir cietusi vērā ņemamus zaudējumus.

“Lielā preses konference pirms jaunā gada nenotiks,” medijiem sacīja Peskovs un uzsvēra, ka Putins regulāri sarunājas ar medijiem.

Pēdējos desmit gadus Kremlis gada noslēgumā rīkojis uzmanīgi iestudētu, vairākas stundas garu preses konferenci, kuru apmeklēja dučiem Krievijas un ārvalstu žurnālistu.

Putins pielicis pamatīgas pūles, lai regulāri parādītos televīzijas ekrānos un parādītu sevi kā valsts vadītāju, kas ir sasniedzams un tuvs katram pilsonim. Viņš parasti pacietīgi atbildējis uz plašu jautājumu loku, sākot ar ceļu labošanu attālos Krievijas ciemos līdz ģeopolitikas jautājumiem. Tomēr opozīcijas pārstāvji norāda, ka valstī, kurā neeksistē preses brīvība, šādi raidījumi ir iestudēti šovi, kuros prokremliski noskaņoti žurnālisti uzdod glaimojošus jautājumus “pasaules varenākajam politiķim”.

Lasiet arī: Darbnespējas lapa Grevcovai liedz ierasties uz tiesas sēdi, bet netraucē filmēt «roņus»

Opozicionāri norādīja, ka neatkarīgo žurnālistu klātbūtne nemaina kopējo ainu, jo viņiem bieži vien pat nav atļauts uzdot jautājumus. Neskatoties uz to, šiem raidījumiem rūpīgi sekoja līdzi citu valstu politiķi, kas vēlējas saprast, kādā virzienā Krievija plāno doties.

Jūnijā Kremlis atsauca Putina ikgadējo telefonkonferenci ar sabiedrības pārstāvjiem, un tā arī nenoteica tai jaunu norises datumu. Krievijas konstitūcija nosaka, ka prezidentam katra gada noslēgumā jāuzstājas ar runu parlamentā, bet Peskovs sacīja, ka šis jautājums vēl tiek apspriests.