Foto: Pixabay

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām ir apkopojusi informāciju par iedzīvotājiem un atsevišķām sabiedrības grupām būtiskākajām izmaiņām likumos un citos tiesību aktos, kas stāsies spēkā 2023.gada sākumā.

Ienākumi

No 2023.gada 1.janvāra minimālā alga Latvijā pieaugs no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī. Palielināsies arī pirmsskolas izglītības pedagogu atlīdzība – zemākā samaksa par darba algas likmi augs par 100 eiro – no 970 eiro uz 1 070 eiro. Tādējādi turpinās sarukt bērnudārzu pedagogu darba samaksas atšķirība salīdzinājumā ar atalgojumu pārējās izglītības pakāpēs.

Tāpat no nākamā gada pirmās dienas palielināsies arī vecāku pabalsta apmērs strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Ja vecāku pabalsta saņēmējs turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, šai personai izmaksā daļu no aprēķinātā pabalsta. Pašreiz tie ir 30%, savukārt no 1.janvāra tie būs 50% no aprēķinātā pabalsta.

Nemainīgs 2023.gadā paliks iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības saņēmējiem. Tas nozīmē, ka līdz 2023.gada 31.decembrim autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un VSAOI) par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs. Ieņēmumiem līdz 25 000 eiro piemēro IIN likmi 25% apmērā, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro – IIN likmi 40% apmērā.

Izmaiņas no 2023.gada 1.janvāra skars arī seniorus, jo paaugstināsies pensionēšanās vecums. Valsts vecuma pensiju varēs sākt saņemt personas, kuras sasniegušas 64 gadu un sešu mēnešu vecumu, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, proti, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2023.gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 62 gadu un sešu mēnešu vecumu.

eID

No 1.maija Personas apliecība jeb eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments ikvienam Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Pase turpmāk būs izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Vienlaikus Personu apliecinošu dokumentu likumā ir noteikts atsevišķs personu loks, uz kuru pienākums par eID karti kā obligātu dokumentu attiecināms ilgākā pārejas periodā, piemēram, pensionāriem šāds dokuments jānoformē līdz 2030.gada 31.decembrim.

Jau no gada paša sākuma pārmaiņas gaida personu identifikācija digitālajā vidē. No 1.janvāra juridiskām personām saziņai ar valsts un pašvaldības iestādēm obligāti ir jāizveido un jālieto oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese. Savukārt no 1.februāra visiem privāto e-pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums pieņemt nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli (eIDkarte vai eParaksts mobile) e-pakalpojumu pieprasīšanai un saņemšanai. Tas iedzīvotājiem sniegs iespēju paļauties uz vienota, droša, visiem pieejama risinājuma izmantošanu identitātes apliecināšanai digitālajā vidē.

Līdzdalība

Līdz ar jaunā Pašvaldību likuma spēkā stāšanos no 2023.gada pirmās dienas 16 gadu vecumu sasniegušie jaunieši visās Latvijas pašvaldībās varēs iesniegt kolektīvo iesniegumu, darboties iedzīvotāju padomēs, piedalīties līdzdalības budžeta projektu ideju iesniegšanā un atlasē. Vienlaikus turpmāk pašvaldību autonomā funkcija būs arī veikt darbu ar jaunatni. Tādējādi tiks veicināta sabiedrības un jo īpaši jauniešu līdzdalība pašvaldības darbā un pašvaldības darba caurredzamība.

Lasiet arī: VIDEO | Krievijā no mēsliem izveido jaungada «instalāciju» – trusi

youtube icon
Abonēt youtube