Foto: Eugenijus Kavaliauskas -=Dantis=-/Flickr

Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 2 000 kukaiņu sugas, kuras ir ēdamas, un no kurām vairums ir sastopamas tropu valstīs. Kukaiņi pārtikā tradicionāli  izmantoti trešajās valstīs, piemēram, Taizemē, Indijā, Japānā, Kambodžā, Laosā un Meksikā.

Eiropas Savienībā visi kukaiņi, kuri ir paredzēti izmantošanai pārtikā, un no tiem vai to daļām iegūti produkti, ir uzskatāmi par jauniem pārtikas produktiem. Jauns pārtikas produkts ir jebkurš pārtikas produkts, kas Eiropas Savienībā nav nozīmīgā apjomā izmantots cilvēku uzturā pirms 1997. gada 15. maija, informē Pārtikas veterinārais dienests (PVD).

Pirms jaunu pārtikas produktu laišanas tirgū Eiropas Komisijai ir jāpiešķir atļauja. Atļaujas piešķiršanas procesā Eiropas Komisija var pieprasīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) sniegt zinātnisko atzinumu. Eiropas Komisija piešķir atļauju jaunam pārtikas produktam un iekļauj to Savienības sarakstā tikai tad, ja pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka pārtikas produkts neapdraud cilvēku veselību. Ja nepieciešams, ar atļauju tiek paredzētas noteiktas īpašas papildu prasības produktu marķējumiem, piemēram, pulverī samaltu Acheta domesticus (mājas circeņus) saturošu pārtikas produktu marķējumā jānorāda, ka šī sastāvdaļa patērētājiem, kuriem ir zināmas alerģijas pret vēžveidīgajiem, gliemjiem un to produktiem un putekļu ērcītēm, var izraisīt alerģiskas reakcijas. Šādu norādi izvieto tiešā sastāvdaļu saraksta tuvumā. Ja pārtikas produkta sastāvā ir no kukaiņiem iegūta sastāvdaļa, tā obligāti ir jānorāda marķējumā, piemēram, pulverī samalti Acheta domesticus (mājas circeņi), informē PVD, uzsverot, ka tikai atļautos un ES sarakstā iekļautos jaunos pārtikas produktus var laist tirgū.

Šobrīd Eiropas Savienībā atļauju ir ieguvušas un līdz ar to pārtikā var tikt izmantotas četras kukaiņu sugas: miltu melnulis (Tenebrio molitor), mājas circeņi (Acheta domesticus), vidējais miltumelnulis (Alphitobius diaperinus) un klejotājsiseņi (Locusta migratoria).

Latvijas uzņēmums var ražot pārtikas produktus, kuri satur kukaiņus, ievērojot sekojošus nosacījumus: minētie kukaiņi ir audzēti tikai valstīs, kuras ir minētas atbilstošajos normatīvajos aktos, un par kukaiņu iepirkšanu un tiesībām tos izplatīt, tai skaitā ražot produktus, ir noslēgts komerclīgums ar uzņēmumu, kurš ir ieguvis Eiropas Komisijas piešķirtu atļauju. Pirms produktu ražošanas/tirdzniecības uzsākšanas, uzņēmumam sava darbība jāreģistrē PVD, turklāt ražošanas un tirdzniecības laikā jāievēro attiecīgo kukaiņu izmantošanas nosacījumi un marķēšanas prasības.

Tikmēr, pandēmijai pierimstoties, Lietuvas sazvērestību teoriju piekritēji atraduši jaunu tematu, ko apaudzēt ar fantastiskām teorijām, un pievērsušies jaunai jomai – kukaiņiem pārtikā, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Sociālajā tīklā ”Facebook” ir izveidota grupa ”Pārtika ar circeņiem/vabolēm/tārpiem”, kuras dalībnieku skaits strauji aug, lai gan grūti saprast, vai cilvēkus tiešām satrauc doma, ka viņu pārtikai pievienoti kukaiņi, vai arī tas ir ziņkārīgo vilnis, kas meklē izklaidi. Grupas dalībnieki publicē attēlus ar produktiem, ko pārtraukuši lietot, jo sastāvs raisījis aizdomas. Starp produktiem ir cepumi, siers, gaļas produkti. Lietotāji meklē kukaiņu pārpalikumus un smagā metāla daļiņas, un vaino vegānus, ka tie grib atņemt tradicionālo, veselīgo pārtiku.

Citās grupās lietotāji aicināti dalīties ar informāciju par «nekaitīgu» ēdienu, bez aizdomīgām sastāvdaļām. Daļa ierakstu pieder uzņēmumiem, kas tirgo pārtiku ar it kā ārstnieciskām īpašībām, lai gan Lietuvas likumdošana liedz reklamēt pārtiku, kam varētu būt medicīniska iedarbība.

Pārtikas sastāva pētīšanas apsēstība sākās pēc tam, kad Eiropas Savienība apstiprināja circeņu miltu lietošanu pārtikā ar nosacījumu, ka tas ir skaidri norādīts produkta aprakstā.

Bažas par to, ka kukaiņi varētu aizstāt tradicionālāku pārtiku, kliedējis Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests, norādot, ka ierasto miltu aizstāšana ar circeņu pulveri būtu ekonomiski neizdevīga un prasītu arī skaidru atzīmi uz iepakojuma. Pārtikas kontrolieri arī ļoti rūpīgi pārbauda uzņēmumus, kas audzē kukaiņus lietošanai pārtikā. Tomēr tas neaptur sazvērestību teoriju mīļotājus, un ir nonācis pat tik tālu, ka ražotiem tiek prasīts, lai uz iepakojuma būtu skaidri rakstīts, ka produkti nesatur kukaiņus.

Lasiet arī: Ir toksisks, var radīt orgānu bojājumus!  Brīdina par bīstamu vējstiklu tīrīšanas līdzekli

Pētnieks Alfrēds Buiko (Alfredas Buiko), kurš pēta sazvērestības teorijas, norādīja, bailes par pārtikas drošību un ietekmi uz veselību tomēr nesniedzas tik dziļi kā labāk zināmās teorijas par vakcīnām un 5G starojumu. Tomēr arī «kukaiņi pārtikā» izmanto līdzīgus naratīvus par ļaunām, visu kontrolējošām personām un rada vīzijas par pasauli, kur visi būs cietīs tik lielu trūkumu, ka būs jāēd kukaiņi. Buiko norāda, ka globālistu kontroles sazvērestības teorija ir jaunā veidā pārrakstītas antisemītiskās teorijas.

Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit.