Foto: Pexels

Latvijas ekonomika 2022. gadā gan Covid-19 krīzi, gan arī kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas ir pārvarējusi labāk, nekā sākotnēji gaidīts, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotos datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām, norāda Finanšu ministrija (FM).

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2022.gadā iekšzemes kopprodukts palielinājās par 2,0% salīdzinājumā ar 2021.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards eiro.

2022.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP palielinājies par 0,3%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palicis nemainīgs. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 10,7 miljardi eiro.

“Ceturtā ceturkšņa dinamika rāda, ka ekonomika attīstība arī 2023. gadā varētu būt labāka, nekā prognozēts iepriekš, un pretēji pagājušā gada beigu prognozēm šogad kopumā neuzrādīs kritumu. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, pasaules tirgos jau ir vērojams būtisks energoresursu cenu kritums, un pēdējo mēnešu laikā ir uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam,” komentē FM.

“Vienlaikus Krievijas sāktā kara un pieaugušo izmaksu ietekme uz ražošanas attīstību var izpausties ar lielāku laika nobīdi nekā sākotnēji gaidīts, atstājot tālejošāku negatīvu ietekmi jau uz 2024. gadu. Par šāda scenārija iespējamību brīdina Lietuvas un Igaunijas dati, kur apstrādes rūpniecība gada griezumā pēdējos mēnešos piedzīvojusi jau vairāk nekā 10% kritumu gada griezumā. Taču pagaidām apsteidzošie, operatīvie indikatori Latvijai ir pozitīvāki un par krasu iespējamu kritumu nesignalizē. Mazumtirdzniecībā janvārī ir saglabājies salīdzinoši spēcīgs pieaugums, gada sākumā būtiski pieaugušas valsts investīcijas pamatkapitāla veidošanā, norādot uz būvniecības aktivitātes palielināšanos, un pēdējos mēnešos turpinājuši uzlaboties arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji. Latvijas kopējais ESI indekss februārī ir paaugstinājies līdz pozitīvākajam līmenim kopš pagājušā gada marta, vienlaikus uzlabojoties gan patērētāju, gan būvnieku un rūpnieku konfidencei. Tomēr jāatzīmē, ka patērētāju noskaņojums joprojām ir negatīvāks nekā Covid-19 krīzes laikā un jauni, negaidīti un nekompensēti cenu kāpumi var atstāt arī visai negatīvu ietekmi uz privātā patēriņa līmeni,” norāda ministrijā.

Kā liecina CSP dati, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru – pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 7,0%, ko veicināja produkcijas apjoma pieaugums augkopībā un lopkopībā (par 2,5%) un mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 2,6%.

Lasiet arī: Pieļauj, ka Krievija var pilnībā apturēt jebkādas energoresursu piegādes Eiropai

Atšķirīgās attīstības tendences apakšnozaru griezumā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (izaugsme kūdras ieguvē un pārstrādē par 1,7% un samazinājums grants un smilts karjeru izstrādē par 8,9%) radīja kopējo samazinājumu par 0,5%.

Regulārs ilggadīgs pozitīvs ieguldījums kopējās ekonomikas attīstībā (2022.gadā par 0,3 procentpunktiem) bija apstrādes rūpniecībai – izaugsme par 2,7%. Pieaugumu uzrādīja 14 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs vērojams produkcijas samazinājums – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā produkcijas izlaide samazinājās par 1,0%, bet pārtikas produktu ražošanā par 1,6%. Pozitīva darbība vērojama citās svarīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā (pieaugums par 8,6%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (pieaugums par 5,3%), mēbeļu ražošanā (pieaugums par 0,7%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (pieaugums par 0,5%), kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjomi samazinājās par 14,3% (būtiski samazinājumi visās apakšnozarēs).

Būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 11,3%, ko ietekmēja kritums visās trijās apakšnozarēs visos četros gada ceturkšņos. Ēku būvniecības apjomi gada laikā samazinājās par 9,8%, inženierbūvniecības apjomi – par 13,1% (tajā skaitā ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 8,5%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 17,3%, bet pārējā inženierbūvniecība – par 36,4%). Specializēto būvdarbu apjomi gada laikā samazinājās par 11,3% (tajā skaitā ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana – par 26,9%, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības – par 7,8%, būvdarbu pabeigšanas darbi – par 18,0%, bet citi specializētie būvdarbi – par 7,8%).

Mazumtirdzniecība palielinājās par 4,3%, tajā skaitā nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 6,5%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība – par 0,5%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 10,1%, bet vairumtirdzniecībā vērojams būtisks samazinājums – par 18,7%.

Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 2,3% veicināja uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums par 3,5% un darbībās ūdens transporta jomā – par 17,1%. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums sauszemes un cauruļvadu transportā (par 2,8%) un pasta un kurjeru darbībās (par 6,2%).

2021.gadā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanas nolūkos ieviesto ierobežojumu atcelšana ietekmēja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares darbības rezultātu – 2022.gadā būtisks pieaugums par 57,5%, turklāt šāds pieaugums konstatēts abās apakšnozarēs (gan izmitināšanas, gan ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā).

Būtiskāko ieguldījumu (0,7 procentpunkti) kopējās pievienotās vērtības pieaugumā 2022.gadā deva informācijas un komunikāciju nozares attīstība – pieaugums par 14,0%, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: telekomunikāciju pakalpojumos – par 17,3%, datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 14,4% un informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 8,7%.

2022.gadā finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 3,1% apmērā noteica finanšu pakalpojumu apakšnozare un apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas apakšnozare – kritumi 9,3% un 7,5% apmērā. Savukārt, finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās ir bijis pieaugums 26,1% apmērā, kuru nodrošināja citas finanšu pakalpojumus papildinošās darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, operācijas ar vērtspapīriem un apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 13,1% veicināja izaugsme juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 22,9%), centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 15,1%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu (par 30,4%) un citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 12,9%). Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze, kur sniegto pakalpojumu apjoms samazinājās par 2,6%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares būtisko pieaugumu par 25,7% veicināja pozitīva attīstība visās apakšnozarēs. Būtiskākais pieaugums bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apakšnozarei (par 78,3%). Pozitīva attīstība vērojama arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 31,9%, darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 35,5%, apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos – par 7,3%, ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā – par 15,2%, biroju administratīvajās darbībās – par 17,0%.

Mākslas, izklaides un atpūtas jomas veiksmīgā darbība pēc dažāda veida epidemioloģisko prasību atcelšanas veicināja nozares pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 26,6%. Būtiskākais pieaugums konstatēts azartspēļu un derību apakšnozarē (par 60,6%) un radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās (par 21,2%).

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2022.gadā samazinājās par 0,2%.

Izlietojuma aspekts

2022.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 8,0%. Pagājušā gada pirmajā ceturksnī turpinājās ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītie ierobežojumi, kas pamazām tika atcelti un pārējos gada ceturkšņos ekonomisko aktivitāti vairs neietekmēja. Tas sekmēja izdevumu pieaugumu tādās mājsaimniecību patēriņa grupās kā atpūta un kultūra (pieaugums par 37,1%) un restorāni un viesnīcas (pieaugums par 40,3%). Par 2,6% palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija). Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 0,2%. Strauji augošās cenas energoresursiem ir mudinājušas mājsaimniecības taupīt un ar mājokli saistītie izdevumi (mājokļa īre, uzturēšana un remonts, ūdensapgāde, elektroenerģija, gāze un cietais kurināmais) ir samazinājušies par 6,9%. Samazinājumu ietekmēja arī siltāki laika apstākļi apkures sezonas sākumā.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,8%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 0,7%. Mājokļos, citās ēkās un būvēs investīcijas samazinājušās par 11,0%, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – palielinājušās par 9,0%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 21,2%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 9,1%, tai skaitā preču eksporta – par 5,6% un pakalpojumu eksporta – par 20,0%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas. 2022.gadā palielinājās transporta pakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), kā arī datorpakalpojumu eksports.

Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 11,6%, tai skaitā preču imports – par 9,8% un pakalpojumu imports – par 21,0%. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti un elektroierīces un elektroiekārtas. Būtiski palielinājies transporta pakalpojumu, datorpakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports.

Ienākumu aspekts

2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 11,5%, tai skaitā kopējā darba alga par 11,2%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 12,7%.

Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugums bija mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā – par 18,8%; informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 17,5% un profesionālo, zinātnisko, tehnisko pakalpojumu un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozaru grupā – par 16,6%. Darbinieku atalgojuma kopsumma pakalpojumu nozarēs kopumā bija par 13,2% lielāka nekā 2021.gadā.

Lasiet arī: SAB: Šobrīd Putina režīms ir spēcīgāks nekā jebkad iepriekš

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājies par 20,1%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 24,8%.