Foto: Pexels

Pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6% (no 8,54 līdz 9,10 eiro).

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 006 eiro jeb 73,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 7,1%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 8,7%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022. gadā bija 1 081 eiro. Salīdzinot ar 2021. gadu (994 eiro), tā pieauga par 8,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 806 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9%. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā (1 375 eiro) bija par diviem eiro lielāka nekā sabiedriskajā (1 373 eiro), un tās gada pieauguma temps (8,0%) bija straujāks nekā sabiedriskajam sektoram (6,2%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 339 eiro jeb par 5,6%.

Darba samaksas fonds 2022. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu valstī kopumā pieauga par 11,5% jeb 1 249,7 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē – par 26,5 tūkst. jeb 3,7%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 13,1%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,8%, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un transporta un uzglabāšanas nozarē – par 11,0%. Zemākais pieaugums bija vērojams veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 2,5%, citu pakalpojumu nozarē – par 4,9% un būvniecībā – par 5,2%.

Pērn vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu, tāpat kā gadu iepriekš, lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (889 eiro).

Vislielākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu 2022. gadā bija Rīgā – 1 535 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (961 eiro), kas ir par 37% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Gada laikā visstraujāk vidējā bruto darba samaksa pieauga Pierīgā – par 9,1%, zemākais pieaugums bija Zemgalē (6,0%).

Pērnā gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 443 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,0%.

Ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 9,3%, sabiedriskajā sektorā – par 4,9%, bet vispārējās valdības sektorā – par 4,1%.

Salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 4,2%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,5%, privātajā – 3,6%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 5,9%.

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 1 055 eiro, un salīdzinājumā ar 2021. gada 4. ceturksni tā pieauga par 7,9%. Salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 4,0%.

Lasiet arī: Apmaini vīru pret desām! Krievu karavīru atraitnēm izsniedz pārtikas pakas

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022. gadā bija 9,10 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,6% (2021. gadā – 8,54 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,70 līdz 11,46 eiro jeb par 7,1%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 11,7% un 4,4% gada laikā.