Foto: Pexels

“”Russkij mir” ar saviem pieminekļiem un ielu nosaukumiem iečurā savas impērijas robežas. Kā zināms no vēstures, Krievijas impērija beidzas tur, kur viņi dabū pa muti. Tā arī ir robeža,” vietnē “Instagram” norāda režisors Alvis Hermanis, aicinot latviešus sakoncentrēties.

“Pieminekļi un ielu nosaukumi ir ideoloģiski simboli un tiem šai gadījumā nav nekāda sakara ar autoru daiļradi. Pēc pagājušā gada 24.februāra šie simboli ir viennozīmīgi mums naidīgas varas simboli un tiem ir jāpazūd no šejienes,” uzsver Hermanis.

Viņaprāt, “[Andreja] Upīša piemineklis centrā stāv tāpēc, ka pēc viņa denunciācijas tika deportēti un aizgāja bojā Sibīrijā viņa kolēģi, citi latviešu rakstnieki. Un nevis tāpēc, ka viņš sarakstījis labas grāmatas. Bet grāmatas, protams, jāturpina lasīt. Visas.”

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Alvis Hermanis (@alvishermanis_official)

Kā ziņots, Publiskās atmiņas centrs atkārtoti vērsies pie Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa ar lūgumu nekavējoties veikt komunistisko totalitāro režīmu, PSRS okupācijas varu vai kara ideoloģiju slavinošo objektu demontāžu Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā.

Jau vairāk kā pirms gada, 2022.gada janvārī un februārī, tika iesniegti lūgumi Rīgas valstspilsētas domes pieminekļu padomes, Rīgas pieminekļu aģentūras un Rīgas valstspilsētas domes deputātiem par pieminekļa Trīskārtējam Sociālistiskā Darba varonim, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Augstākās Padomes deputātam, Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Centrālās Komitejas loceklim un krievu militārisma simbolam Mstislavam Keldišam un pieminekļa Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietniekam demontāžu. Pieminekļu padome Staļina kodolieroču autora Keldiša krūšutēla demontāžu noraidīja 2022.gada 25.martā. Šajā pašā sēdē padome noraidīja Andreja Upīša, kurš 1940.gada augustā personīgi Maskavā, Kremlī lūdza Staļinu “uzņemt Latviju PSRS”, pieminekļa pārvietošanu.

Otras augstākās PSRS okupācijas amatpersonas Latvijas teritorijā statuss staļinisma periodā un tiešā, apzinātā un instrumentālā darbība prettiesiskajā inkorporācijā okupētājvalstī nenoliedzami definē ne vien ar PSRS okupācijas varas saistītas personas statusu, bet visaugstākā kolaboranta statusu. Līdz ar to nav saprotama PSRS okupācijas amatpersonu apzinātas slavināšanas publiskajā telpā turpināšana, paziņojumā medijiem norāda Publiskās atmiņas centrs.

Ņemot vērā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2022.gada 1.jūnija dokumentā uzsvērto aspektu, ka Upīša un Keldiša pieminekļi Rīgā neesot iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, iesniegts lūgums līdz šā gada 13.februārim lemt par vides objektu – pieminekļu, piemiņas plākšņu un nelegāli izvietotu skuptūru – Rīgā demontāžu un pārvietošanu uz iekštelpām.

Lasiet arī: No šova Balss maskā sacensības izstājas Astoņkājis

“Lūguma sarakstā nosaukto demontējamo elementu skaitā ir ne vien jau minētie pieminekļi PSRS Sociālistiskā Darba varoņiem Keldišam un Upītim, bet arī tādi, kas, piemēram, slavina LPSR Augstākās Padomes deputātu, Latvijas vēsturiskās publiskās atmiņas kropļotāju un okupācijas ideologu Jāni Zuti, Rietumtautu komunistiskās universitātes mācībspēku Moricu Eduardu Zilberu, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas orgāna pagrīdes tipogrāfiju un citi. Paradoksāli, ka Publiskās atmiņas centrs sarakstā bijis spiests atkārtoti lūgt demontēt arī netālu no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas esošo skulptūru Krievijas militārpersonai Aleksandram Puškinam, kas pilsētas publiskajā ārtelpā izvietota nelegāli par spīti kompetento institūciju protestiem,” norāda Publiskās atmiņas centrs.