Juris Jansons. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Tiesībsargs neredz pamatu aizliegt publiski izrādīt neviennozīmīgi vērtētos mākslas darbus Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Mākslas darbs var būt provokatīvs un var aizskart kādas sabiedrības daļas reliģiskās jūtas, kā tas ir noticis konkrētajā gadījumā, taču tas pats par sevi nenozīmē, ka šāds mākslas darbs nebūtu publiski izrādāms.

Tiesībsargs saņēma vairākus iedzīvotāju iesniegumus ar lūgumu izvērtēt Daugavpils pašvaldības rīcību, liekot Daugavpils Marka Rotko mākslas centram izņemt no izstādes “Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē” trīs mākslinieka Sandera Raudsepa mākslas darbus. Arī pilsētas pašvaldība lūdza tiesībsarga viedokli.

Tiesībsargs vērš uzmanību uz vairākiem apstākļiem. Mākslā jaunrades brīvība ir ļoti nozīmīgs elements. Satversmē tiesībās uz jaunrades brīvību ir ietverts aizliegums ierobežot mākslinieciskās izteiksmes brīvību gadījumos, kad autora viedoklis par konkrēto tematu nav “pareizs” vai neatbilst citu personu viedoklim.

“Cilvēki dažādi reaģē uz mākslas darbu, un tas ir normāli un atbilst mākslas uzdevumam – izaicināt cilvēku patstāvīgi domāt, analizēt, vērtēt. Mākslas uzdevums ir ne vien radīt maņu orgāniem baudāmu vielu, bet arī veicināt neatkarīgu domāšanas procesu, mācīt cilvēkiem domāt ārpus ierastā priekšstatu rāmja,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Izņemot mākslas darbus no izstādes, netika ņemts vērā tās sabiedrības daļas viedoklis, kas labprāt vēlētos apskatīt šos darbus un kā jūtas tie neaizskāra. Ņemot vērā plašo rezonansi, ir acīmredzams, ka Daugavpils pašvaldības rīcība aizskāra daudzu sabiedrības pārstāvju, jo īpaši kultūras un mākslas pārstāvju jūtas, radot bažas par mākslinieciskās izpausmes brīvību Latvijā. Turklāt mākslas darbi tika izstādīti speciāli tam paredzētā vietā, tika izvietoti brīdinājumi par ekspozīcijas raksturu. Izstādes rīkotāji ievēroja pienācīgu diskrētumu, ņemot vērā ekspozīcijas specifiku, un mākslinieks publiski izskaidroja ekspozīcijas mērķi.

Visbeidzot, jāņem vērā, ka Latvijas tiesību akti neparedz atbildību par reliģisko jūtu aizskaršanu. Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par reliģiska naida vai nesaticības izraisīšanu, taču konkrētajā gadījumā nav notikušas darbības, kas liecinātu par šiem pārkāpumiem vai centieniem speciāli aizskart kādu sabiedrības daļu, informē Tiesībsargs.

Kā ziņots, Latvijas Muzeju biedrība (LMB) stingri nosoda pret savu biedru – Daugavpils Marka Rotko mākslas centru – vērsto Daugavpils pašvaldības pārstāvju cenzūru, kuras rezultātā centrs bijis spiests noņemt mākslinieka, mākslas maģistra keramikā Sandera Raudsepa (Sander Raudsepp) trīs mākslas darbus, kas eksponēti izstādē “Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē”.

Daugavpilī Marka Rotko mākslas centrā no izstādes aizvākta igauņu mākslinieka darbs ar nosaukumu “Tavs alternatīvais Jēzus”, kurā attēlots krusts ar dzimumlocekli. Tiek pausts, ka instalācija aizvākt lūgusi Daugavpils pilsētas vadība, vēsta TV3

“Bīstami mākslas darbu cenzūras precedenti saistāmi arī ar nacionālas laikmetīgās mākslas institūcijas – akreditēta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) – neesamību Latvijā. Tāpēc LMB aicina Kultūras ministriju nekavēties ar lēmuma pieņemšanu par LLMM būvniecību un institūcijas dibināšanu. Saskaņā ar Muzeju likumu LLMM nozīmīgs ieguldījums būtu daudzveidīgu laikmetīgās mākslas un mūsdienu vizuālās kultūras piemēru interpretācija, popularizēšana un eksponēšana sabiedrības izglītošanai visā Latvijā,” norāda LMB valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde.

“Latvijas Republikas Satversmē noteikta mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvība (113. pants), domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība (99. pants), kā arī cenzūras aizliegums (100. pants). LMB aicina Daugavpils pašvaldības pārstāvjus ievērot Latvijas Republikas Satversmi un nodrošināt trīs cenzēto mākslas darbu atgriešanos izstādē. LMB lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Tiesībsargu rīkoties ar visiem institūcijām pieejamiem likumīgajiem instrumentiem, lai novērstu cenzūras turpināšanos,” izplatītajā paziņojumā norāda Grīnvalde.

Igauņu mākslinieka Sandera Raudsepa darba izņemšana no izstādes Marka Rotko mākslas centrā ir cenzūras gadījums vistīrākajā izpausmē, intervijā TV3 radījumam 900 sekundes paziņojusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

“Mēs tiešām varam runāt par mākslas cenzūras gadījumu vistīrākajā izpausmē,” sacīja Lāce, piebilstot, ka šādi amatpersonas iejaucās mākslas institūcijas programmā, kas runā par sabiedrībā būtiskām tēmām. Lāce uzsvēra, ja nepievēršam uzmanību šādiem precedentiem, tie var atkārtoties lavīnveidā un 90.gadu sākumā iegūtā mākslinieciskā brīvība var tikt pārtraukta. Šai lietai ir tendence paplašināties.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka teica, ka viņam pietrūka laika pirms gaidāmajiem valsts svētkiem, lai argumentēti izrunātos ar domi par izstādes ekspozīcijā pausto.

Čačka atzina, ka apzinās – ir noticis cenzēšanas gadījums, mākslā nedrīkstētu šādi iejaukties – izraut darbus no ekspozīcijas konteksta, neizprotot, ko mākslinieks ar tiem ir domājis. Patiesībā mākslinieks tajos analizē pēcnāves dzīvi.

Lasiet arī: Pēdējo dedzinās premjera mēteli – reperis Kaizers izdod dziesmu par apkures tēmu

Pēc Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītāja teiktā, igauņu mākslinieks nav pārsteigts, ka viņa darbs ir izņemts no ekspozīcijas, jo pats nāk no Baltijas bloka. Lai arī Igaunijā nav tikuši cenzēti viņa darbi, bet viņam bija zināmas bažas, ka kaut kas tāds varētu sekot. Notikušā dēļ viņš šobrīd ir kļuvis ļoti atpazīstams.