Foto: Pixabay

Sadarbība ar Kazahstānu un citām Centrālāzijas valstīm Latvijas uzņēmējiem ir alternatīva Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Mūsu ostām un dzelzceļiem tā ir iespēja nodrošināt kravu plūsmas, kas, savukārt, ļautu noslogot arī mūsu infrastruktūru, portālam BNN norāda satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Kazahstāna aktīvi meklē jaunus sadarbības partnerus Rietumeiropas valstīs, lai izveidotu koridoru savu preču plūsmām kā eksportam, tā arī importam. Mums jāizmanto Kazahstānas vēlme sadarboties ar Baltijas reģionu un kopīgi strādāt ar Latviju, uzsver ministrs.

Kā vēstīts, Latvijas tranzīta un loģistikas nozares sadarbības veicināšanai ar Centrālāzijas reģionu panākta vienošanās par kopēju darbu alternatīva koridora attīstīšanai, kas savienos TRACECA koridorus ar Baltijas un Skandināvijas valstīm.

Paredzams, ka pirmie pilotpārvadājumi Baltijas un Skandināvijas virzienā tiks organizēti jau tuvāko mēnešu laikā.

Jānis Vitenbergs norāda, ka Kazahstānas puse aktīvi strādā, lai nepieļautu Krievijai noteikto sankciju apiešanu, un šim nolūkam izstrādājusi arī vadlīnijas savas valsts uzņēmumiem. Savukārt skaidrojot iepriekš izskanējušās bažas par atsevišķu preču grupu importa pieaugumu, ministrs, atsaucoties uz Kazahstānas puses teikto pauž, ka daudzi Kazahstānas uzņēmumi pēc atteikšanās no sadarbības ar Krieviju dažādu preču grupu iepirkšanā meklē to piegādes avotus Eiropas valstīs.

«Kazahstāna šīs preces tirgo tālāk visam Centrālāzijas reģionam, un šajā biznesā ir iesaistīti daudzi uzņēmumi, tai skaitā arī no Latvijas. Mēs uzmanīgi sekojam līdzi, lai šajā sadarbībā netiktu pārkāptas vai apietas Krievijai noteiktās sankcijas un uzņēmēji ir informēti, ka to neievērošanai var būt smagas sekas, kas var apdraudēt visa uzņēmuma pastāvēšanu,» uzsver Jānis Vitenbergs.

Lasiet arī: Vēsturniece: Vajadzēs 50–60 gadu,  lai izgaistu padomju laika nospiedumi sabiedrības domāšanā

Satiksmes ministrs arī pauž pārliecību, ka Kazahstāna ir stratēģiski svarīgs Latvijas tranzīta nozares sadarbības partneris ar lielu nākotnes potenciālu. Par to liecina arī šā gada jūnijā plānotais forums Latvijā, kurā piedalīsies Centrālāzijas valstu pārstāvji.