Krišjānis Kariņš. Foto: Aron Urb (EU2017EE)/Flickr

Vietnē ManaBalss savākti 7 212 Latvijas iedzīvotāju paraksti iniciatīvai par valdības atkāpšanos pedagogu streika vienošanās neizpildes gadījumā. Lai iniciatīva tiktu iesniegta Saeimā, nepieciešami vēl 2 788 paraksti.

“Iniciatīvas mērķis ir panākt valdības pārstāvju atbildību, ja netiek izpildīta panāktā streika vienošanās. Streika pieteikuma gadījumā tiek izvirzītas noteiktas prasības, par ko tiek informētas attiecīgās kolektīvā strīda risināšanā iesaistītās institūcijas. Normatīvais akts – Streiku likums – nosaka, ka pusēm ir jācenšas panākt kompromisi un izlīgums, kas juridiski ir jāapstiprina. Pamatojoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) praktisko pieredzi, ir izveidojusies situācija, kurā tika izvirzītas streika prasības, izveidota izlīgšanas komisija, panākti kompromisi, un Ministru kabinets sēdē vienbalsīgi apstiprināja protokollēmumu par streika vienošanos. Diemžēl radās precedents, ka netika izpildīta visa streika vienošanās, un šādos gadījumos Ministru kabineta pārstāvjiem nav paredzēta atbildība,” norāda LIZDA.

“Lai veicinātu amatpersonu atbildību un nedevalvētu kolektīvā interešu strīdu būtību un streika vienošanās izpildi, mēs aicinām veikt grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzētu valdības atkāpšanos, ja valdība neizpilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu. Svarīga ir objektivitāte par streika vienošanās izpildi, tāpēc Saeima varētu būt tā institūcija, kuras kompetencē ir noteikt, vai ir izpildīta visa streika vienošanās. Divdesmit deviņu gadu laikā LIZDA ir rīkojusi 32 protesta akcijas, tai skaitā streikus, lai panāktu spēkā esošu tiesību aktu ievērošanu no amatpersonu puses. Protesti tiek izmantoti kā galējais līdzeklis, lai panāktu nozares darbinieku interešu un tiesību ievērošanu. LIZDA ir konstatējusi, ka izglītības un zinātnes nozarē netiek ievēroti desmit tiesību akti, tajā skaitā Ministru kabineta lēmums par streika vienošanos. Analizējot tiesību aktus, mēs konstatējam, ka nav precīza regulējuma tieši par amatpersonas atsaukšanas iespējām no amata šādos gadījumos,” teikts iniciatīvas pieteikumā.

“Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants nosaka, ka valsts pārvalde, tajā skaitā valdība, ir pakļauta likumam un tiesībām, kā arī nosaka pienākumu ievērot tiesību principus, tajā skaitā labas pārvaldības principu, kas sevī ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses. Vēršam uzmanību, ka Latvijā ir augsta neuzticēšanās politiķiem un augstākajām valsts amatpersonām, ko apliecina SKDS 2023.gadā publicētās aptaujas rezultāti: “Latvijas sabiedrības uzticēšanās amatpersonām ir zemā līmenī, un būtiski uzlabojumi nav vērojami. (..) 28% iedzīvotāju netic nevienam amatpersonu vārdam, bet 40% drīzāk netic (kopā 68% neticīgo). 2% pilnībā tic amatpersonu teiktajam, bet 24% drīzāk tic (kopā 26% ticīgo),” uzsver LIZDA, aicinot veikt grozījumus “Ministru kabineta iekārtas likuma” 19. pantā, kas nosaka Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkāpšanās gadījumus.

“Papildināt likumu ar jaunu valdības atkāpšanās nosacījumu – Ministru kabinets atkāpjas, ja neizpilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu. Papildus būtu jāveic grozījumi Saeimas kartības rullī, kas noteiktu kārtību, kādā Saeima izvērtē streika vienošanās izpildi vai neizpildi. Amatu zaudēšana būtu noteikta Ministru kabineta iekārtas likumā kā obligāta, nevis iespējama, kad Saeima būtu izvērtējusi streika vienošanās izpildi vai neizpildi. Palielinot amatpersonu atbildību par spēkā esoša tiesību akta – MK apstiprinātas streika vienošanās – izpildi, tiks mazināts tiesiskais nihilisms, veicināta uzticēšanos politiķiem, mazināta plaisu starp vēlētājiem un politisko varu, veicināti labas pārvaldības principi, stiprināts tiesiskums un demokrātiskas valsts pamatvērtības, kā arī veicināta pilsoniskā līdzdalība,” teikts pieteikumā.

Jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku Padomes ārkārtas sēdē 20. aprīlī tika lemts pieprasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju, ja valdība akceptēs grozījumus atsevišķos Ministru kabineta noteikumos.

Demisijas pieprasīšanas galvenais iemesls ir streika vienošanās izpildes novilcināšana, kā arī labas pārvaldības principu ilgstoša ignorēšana, informē LIZDA.

“Sekundārais demisijas pieprasījuma iemesls ir Ministru prezidenta arogantā attieksme pret nozares pārstāvju aicinājumu apmeklēt 24. aprīlī plānoto izglītības un veselības nozares darbinieku gājienu. Atbilde, kuru tika lūgts sniegt līdz 19. aprīlim, joprojām nav saņemta. Pārstāvot izglītības un zinātnes nozares darbinieku viedokli, LIZDA pauž visdziļāko nožēlu par bezatbildīgo un aroganto politiku, ko patreiz realizē valdošā koalīcija un uzskata, ka neieklausīšanās sabiedrības uzskatos ir politiķu necienīga un neauglīga stratēģija,” norāda pedagogi.

Pamatojot arodbiedrības kategoriskos iebildumus pret grozījumu veikšanu, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga akcentē: “Grozījumi ir izstrādāti sasteigti, tajos nav iekļauti skaidri, nepārprotami formulējumi. Tik īsā laikā saņemot tik apjomīgus materiālus, mēs nevaram gūt pārliecību, ka darba samaksas paaugstināšanas grafikā ir iekļautas pilnīgi visas pedagogu grupas. Savukārt slodžu sabalansēšanas grafiku plānots attiecināt tikai uz vienu pedagogu grupu. MK noteikumu grozījumi tika iesniegti Tiesību aktu portālā 19.04.2023.plkst.23:11. Bet atzinumu sniegšanas termiņš bija noteikts 24.04.2023., savukārt MK sēde par šiem grozījumiem ir plānota 21.04 2023. Tādējādi ir pārkāpts MK kārības rullis, jo atzinumu sniegšanas termiņš ir desmit dienas, steidzamības gadījumā trīs dienas. Valdībai bija četri mēneši laika, lai visu veiktu kvalitatīvi un saprātīgā termiņā, savukārt tas, kas notiek tagad, klaji pārkāpj labas pārvaldības principus.”

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības organizētajā streikā dalību pieteikuši aptuveni 4 200 darbinieku no 164 Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm. Arī citviet Latvijā daudzu skolu un bērnudārzu pedagogi plāno streikot.

Pedagogu streikā Rīgā piedalīsies un būs slēgtas 38 izglītības iestādes (28 bērnudārzi un 10 skolas), divas no tām streikā piedalīsies vienu dienu – 24.aprīlī. Savukārt 62 pirmsskolas izglītības iestādes un 64 skolas streika laikā strādās daļēji. Pedagogu streikā nepiedalīsies 75 bērnudārzi un 21 skola.

Lasiet arī: Savākta piektdaļa vajadzīgo parakstu iniciatīvai par Latvijas himnas maiņu

Streikā plāno piedalīties 1 267 pirmsskolas pedagogi un 2 412 skolu pedagogi, 395 pedagoga palīgi un 121 tehniskais darbinieks.