Foto: salva tvboy/Flickr

Kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, liela sabiedrības uzmanība ir pievērsta Krievijas rīcībai kodolieroču jomā. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējumā Krievijas kodolieroču retorika galvenokārt tiek pielietota kā instruments, lai izdarītu spiedienu uz Rietumvalstīm un Ukrainu un piespiestu tās piekāpties Krievijas prasībām, tajā skaitā atteikties no atbalsta sniegšanas Ukrainai. 

SAB redzējumā iespējamība, ka Krievija varētu pielietot kodolieročus, šobrīd ir vērtējama kā minimāla.

SAB novērojumi liecina, ka Krievija periodiski pastiprina kodolretoriku brīžos, kad kopumā saasinās militārā situācija Ukrainā, noris Krievijai nelabvēlīgi notikumi vai tiek pieņemt tai nevēlami lēmumi. Īsi pēc iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski paziņoja par “īpaša kaujas dežūras režīma” ieviešanu Krievijas kodolspēkos. Lai arī šis vēstījums guva plašu rezonansi starptautiskajā sabiedrībā, vienlaikus pēc attiecīgā paziņojuma netika fiksēti indikatori, ka Krievijas bruņoto spēku vienības, kas ir iesaistītas taktisko kodolieroču pārraudzībā, veiktu darbības ārpus to ierastām standarta procedūrām un rutīnas, kas liecinātu par paaugstinātu kaujas gatavību pielietot kodolieročus. Lielākoties veiktās izmaiņas bija saistītas ar papildu personāla komplektāciju bruņoto spēku vienībās, kas iesaistītas kaujas dežūrās. Līdz ar to, līdzīgi kā citos gadījumos, šāda paziņojuma mērķis ir iebiedēt Rietumvalstis un demonstrēt Krievijas spēka pozīcijas, it īpaši situācijā, kad Krievijas armijai neizdodas gūt panākumus kaujas laukā Ukrainā.

Līdzīgi arī nesenais Krievija paziņojums par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā ir uzskatāms par pamatā politisku signālu. No taktiskās perspektīvas Krievija jau pašlaik Kaļiņingradas apgabalā ir izvietojusi ieroču sistēmas, kas var tikt pielietotas kodoluzbrukuma veikšanai – “Iskander” tuvās darbības ballistiskās raķešu sistēmas, kaujas lidmašīnas un virsskaņas ballistiskās raķetes “Kinzhal”. Līdz ar to šāds solis ir primāri saistīts ar politiskiem, nevis taktiskiem militāriem apsvērumiem, un ir atbilde Rietumvalstu īstenotajai politikai pret Krieviju, tostarp, atbilde uz Zviedrijas un Somijas lēmumu pievienoties NATO aliansei. Jau kopš 2022. gada Krievijas amatpersonas pauž vēstījumus par gatavību izvietot kodolieročus Baltkrievijā, ja Zviedrija un Somija realizēs pieņemto lēmumu pievienoties NATO. Vienlaikus lēmums par Krievijas kodolieroču izvietošanu ārpus tās teritorijas ir kārtējais solis, kas padziļinātu Baltkrievijas iekļaušanos Krievijas ietekmes sfērā, norāda SAB.

Ne mazāk nozīmīgs mērķis, kādēļ Krievija aktīvi pielieto kodoldraudus, ir, lai piespiestu Ukrainu piekāpties tās prasībām un atturētu no pretuzbrukuma Krievijas anektētajām teritorijām. Tomēr Krievija, iespējams, apzinās, ka tas nestrādā – to jau pierādījis Ukrainas īstenotais pretuzbrukums 2022. gada vasarā, Ukrainai atbrīvojot Hersonu.

Pārskatāmā nākotnē Krievija turpinās izmantot savu kodolšantāžas retoriku. SAB to vērtē kā izmisuma soli, kas tiek pielietots brīžos, kad Krievija cieš neveiksmes. Kodolretorikas pastiprinājums ir gaidāms, ja Ukrainai izdosies veiksmīgi īstenot gaidāmo pretuzbrukumu.

Neskatoties uz Krievijas paziņojumiem, iespējamība, ka Krievija pielietos kodolieročus, ir zema. To pielietošanai ir pārāk augstas likmes un tas pilnībā izolētu Krieviju arī no tās sabiedrotajām valstīm – Ķīnas, Indijas un citām. Vērtējot pašreizējo situācijas attīstību ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, SAB nav fiksējis indikatorus, kas liecinātu par Krievijas gatavību spert šādu soli, kā arī tuvākā nākotnē tas ir uzskatāms par ļoti maz ticamu scenāriju. Gandrīz droši, Krievija apzinās, ka kodolieroču izmantošana ir pēdējais tās rīcībā esošais instruments, pēc kā izmantošanas Ukrainā tai vairs nebūtu atpakaļceļa. Lai gan karadarbība “neiet pēc plāna”, Krievijas rīcībā joprojām ir citi instrumenti, kā censties sasniegt savus mērķus Ukrainā, norādīts SAB pārskatā.

Tomēr pie noteiktiem apstākļiem Krievija varētu lemt par labu kodolieroču izmantošanai. Krievijas Federācijas militārā doktrīna (pēdējā redakcija apstiprināta 2021. gadā) un 2020. gadā izdotais Krievijas prezidenta rīkojums “Krievijas Federācijas valsts politikaspamatikodolatturēšanas jomā” nosaka galvenos pamatprincipus un pamatnostādnes kodolieroču lietošanai dažādās scenārijos. Šis dokumentu kopums nosaka Krievijas militāro doktrīnu kodolieroču jautājumā, tajā skaitā iezīmējot priekšnoteikumus, kuriem ir jāaizpildās, lai Krievija lemtu par kodolieroču pielietošanu.

Pirmkārt, kodolatbilde sekotu situācijā, ja pretinieks izmanto kodolieročus vai citus masu iznīcināšanas ieročus pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem.

Otrkārt, kodoltrieciens var tikt izmantots kā atbilde, reaģējot uz raķešu uzbrukumu, kas vērsts pret Krievijas Federāciju, tajā skaitā konvencionālu triecienu, kas varētu liegt Krievijai izmantot tās kodolieroču arsenālu un rada eksistenciālus draudus.

Treškārt, Krievijas kodolieroči var tikt pielietoti, tos izmantojot kā atbildi uz konvencionālu uzbrukumu vai karu, kas varētu apdraudēt pašas valsts pastāvēšanu.

Šos minētos kritērijus kodolieroču izmantošanai Krievijas amatpersonas nereti mēdz izmantot arī savos publiskajos vēstījumos. Tomēr jāņem vērā, ka Krievijas publiski pieejamie dokumenti par tās stratēģiju un rīcību kodolieroču jomā ir salīdzinoši nekonkrēti un atvērti augstām interpretācijas iespējām. Pamatā tas tiek darīts apzināti, lai radītu nenoteiktību par konkrētiem scenārijiem un apstākļiem, kuros Krievija varētu lemt par kodolieroču pielietošanu, tādējādi radot šaubas potenciālajā pretiniekā. Krievijas skatījumā kodolieroču primārais pielietošanas faktors ir saistīts ar to psiholoģisko ietekmi. Krievijai paaugstinot eskalācijas līmeni un demonstrējot gatavību pielietot kodolieročus, Krievija mēģina manipulēt ar potenciālo pretinieku, lai panāktu Krievijas vēlamo rīcību un sasniegtu tās mērķus, bez nepieciešamības izmantot militāru spēku, uzsver SAB.

SAB vērtējumā scenāriji, pie kuriem Krievija varētu izšķirties par lēmumu pielietot kodolieročus, ir, ja tiek apdraudēta Putina režīma pastāvēšana vai tiek pārkāptas būtiskas Krievijas “sarkanās līnijas”, piemēram, Ukraina īsteno pretuzbrukumu Krimas atbrīvošanai.

Lasiet arī: Premjera ienākumu deklarācija: Kariņš naudu iegulda ASV uzņēmumos

Nav iespējams pilnībā izslēgt, ka pie noteiktiem nosacījumiem Krievija varētu pieņemt lēmumu par kodolieroču pielietošanu, tajā skaitā demonstratīvi, lai primāri iebiedētu Rietumvalstis un atturētu tās no turpmāka atbalsta sniegšanas, piespiestu Ukrainu sēsties pie sarunu galda un mēģinātu graut Ukrainas vēlmi pretoties. Vienlaikus, vērtējot pašreizējo situācijas attīstību ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, SAB nav fiksējis indikatorus, kas liecinātu par Krievijas gatavību spert šādu soli. Tuvākā nākotnē tas ir uzskatāms par maz ticamu scenāriju.