Foto: Pixabay

No kalnu virsotnēm līdz okeānu dziļumiem klimata pārmaiņas pērn turpināja savu virzību – tāds ir galvenais secinājums Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) ziņojumā par klimata stāvokli 2022. gadā.

Ziņojumā secināts, ka sausums, plūdi un karstuma viļņi ietekmē lielu daļu pasaules, un izmaksas to radīto seku novēršanai pieaug; turklāt vidējā gaisa temperatūra pasaulē pēdējos astoņos gados ir bijusi augstākā visā novērojumu vēsturē. Arī ūdens līmenis un temperatūra pasaules okeānā ir rekordaugsta, Antarktikas jūras ledus atkāpies līdz zemākajam līdz šim reģistrētajam līmenim, bet ledāju kušana Eiropā sasniegusi jaunus rekordus, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Trīs galveno siltumnīcefekta gāzu (oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda) emisiju apjoms sasniedza rekordaugstus rādītājus 2021. gadā, un reāllaika dati liecina, ka šo gāzu emisiju līmenis turpināja palielināties arī 2022. gadā.

Savukārt globālā vidējā gaisa temperatūra2022. gadā bija 1,15 [1,02–1,28] grādus virs 1850.–1900. gadu vidējā rādītāja. 2022. gads bija 5. vai 6. vissiltākais gads, bet pēdējie astoņi gadi (2015.-2022. gads) bija vissiltākie novērojumu vēsturē.

Globālais jūras ūdenslīmenis pērn turpināja celties, sasniedzot jaunu rekordu satelītu novērojumu vēsturē (1993.-2022. gads). Turklāt pēdējos desmit gados jūras ūdenslīmeņa pieaugums ir divkārt lielāks – 4,62 mm gadā 2013.-2022. gadu periodā pret 2,27 mm 1993.-2002. gadu periodā.

Okeānu ūdeņu temperatūra 2022. gadā sasniedza jaunu rekordu, un 58% no okeānu platības pērn tika novērots vismaz viens marīnais karstuma vilnis. Šobrīd notiekošā okeānu paskābināšanās ir nepieredzēta pēdējos vismaz 26 000 gados, un ir ļoti liela pārliecība, ka okeānu virsmas pH tagad ir zemākais vismaz kopš tā laika, tā secināts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 6. novērtējuma ziņojumā.

Ledāju masas zudumi 2022. gadā tika novēroti Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, un it īpaši Eiropā, kur ledāju kušanu pastiprināja siltā ziema, Sahāras smilšu putekļi un vasaras karstuma viļņi.

Papildus klimata rādītājiem ziņojumā uzmanība pievērsta arī klimata un laika apstākļu ietekmei. Secināts, ka 2022. gadā Eiropā piedzīvoti rekordlieli karstuma viļņi, ko daudzviet pavadīja stiprs sausums. Tiek lēsts, ka ar karstuma saistīto nāvju skaits Rietumeiropā pārsniedza 15 000. Savukārt Austrumāfrikā piekto gadu pēc kārtas nokrišņu daudzums bija mazāks par normu, kas ir ilgākais sausuma periods pēdējos 40 gados un ietekmēja pārtikas pieejamību vairāk nekā 20 miljoniem cilvēku. Tikmēr pērn Ķīnā reģistrēts ilgstošākais karstuma vilnis novērojumu vēsturē, bet Pakistānā novēroja gan stipru karstuma vilni, gan ievērojamus plūdus, kuros gāja bojā vairāk nekā 1 700 cilvēki.

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē arī ekosistēmas un vidi, piemēram, periodiskos notikumus dzīvajā dabā kā koku ziedēšanas un putnu migrācijas sākumu. Kopš ķiršu ziedēšanas sākumu dokumentēšanas Japānā (no 801. gada) arvien agrāk ir sākusies ķiršu ziedēšana. Pērn tā sākās 1. aprīlī, bet gadu iepriekš ķiršu ziedēšanas sākums bija 26. martā, kas ir agrākais reģistrētais sākums vairāk nekā 1 200 gadu ilgajā novērojumu periodā, teikts ziņojumā.

Latvijā 2022. gads bija siltāks par klimatisko normu, turklāt šāda situācija novērota jau desmito reizi pēc kārtas. Īpaši jāizceļ vasara, kas kļuva par 3. siltāko meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Pēc piecu gadu pārtraukuma beidzot nokrišņu daudzums pārsniedza klimatisko normu. Nokrišņiem īpaši bagāta bija ziema, tā atpalika vienīgi no 2011./2012. gada ziemas rekorda.

Lasiet arī: Gobzems sūkstās, ka neviens Latvijas skolotājs nevēlas skolot viņa bērnus Spānijā

Pirmie mēneši 2022. gadā bija vējaināki nekā ierasts, it īpaši janvāris, tā laikā piedzīvotas trīs  vētras, kurās vēja brāzmas pārsniedza 30 m/s. Visā Latvijā 2022. gadā saules spīdēšanas ilgums pārsniedza normu. Gada beigās piedzīvojām vairāk nekā mēnesi ilgu sala periodu, kā laikā tika novērota biezākā sniega sega kopš 2013. gada, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.