Publicitātes foto

Vietnē ManaBalss tiek vākti paraksti par nomas elektroskrejriteņu aizliegšanu Latvijā. Minēto iniciatīvu līdz šim parakstījuši 374 cilvēki, taču, lai tā tiktu iesniegta izskatīšanai Saeimā, vajadzīgi vēl vismaz 9 626 paraksti.

“Aicinu atjaunot drošību uz ietvēm un ielās, aizliedzot Latvijā nomas elektroskrejriteņus. Tas neattiektos uz elektroskrejriteņiem vispār, jo personas, kuru īpašumā ir šie braucamrīki, varēs turpināt tos lietot, uzņemoties pilnu atbildību par elektrisko transportlīdzekli un savām braukšanas prasmēm, ievērojot valstī noteiktos ceļu satiksmes noteikumus. Patlaban esošie kontroles un soda mehānismi acīmredzami nedarbojas un nemotivē ievērot ceļu satiksmes noteikumus,” norāda iniciatīvas autore Dace Tillere.

“Līdz ar to mēs atjaunosim drošību uz gājēju ietvēm un ielās. Visi ceļu satiksmes dalībnieki jutīsies drošāk, un paredzami mazināsies arī negadījumi un traumas,” teikts iniciatīvā.

Pēdējo divu gadu laikā ir divkāršojies pieteikto atlīdzību skaits par negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. 2020.gadā ERGO tika saņemti 36 šādi pieteikumi, 2021.gadā – 52, bet pērn pieteiktas jau 68 atlīdzības. Negadījumus izraisījusi gan skrejriteņu vadītāju, gan autovadītāju neuzmanība. Lielākā atlīdzība 8 400 eiro apmērā izmaksāta par traumām, kuras kāds elektriskā skrejriteņa vadītājs guvis pēc tam, kad viņam uzbraukusi automašīna.

Pirmie negadījumi ar elektriskajiem skrejriteņiem ik gadu tiek pieteikti martā un aprīlī. Vasaras mēnešos to skaits turpina pieaugt, maksimumu sasniedzot augustā un septembrī. Lielākā daļa jeb 65% no pērn pieteiktajām atlīdzībām, kas saistītas ar skrejriteņiem, bijušas nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzības pēc dažādiem kritieniem, kas notikuši, braucējam nespējot skrejriteni savaldīt. Tajos lielākoties cietuši skrejriteņu vadītāji, taču bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad skrejriteņi uzbraukuši gājējiem, dažkārt pat pametot notikuma vietu.

Izvērtējot apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, redzams, ka, krītot no skrejriteņa, visvairāk tiek gūtas galvas un roku traumas, sevišķi – traumēti elkoņi. Tāpat bieži tiek nobrāzta seja, sasista galva, deguns, lūpas, žoklis, nolauzti vai izsisti priekšējie zobi. Trešajā vietā pēc biežuma ir dažādas kāju traumas – kāju lūzumi un pēdu savainojumi.

Vidējā apdrošināšanas atlīdzība par negadījumu ar skrejriteni 2022.gadā bija 740 eiro, savukārt lielākās atlīdzības izmaksātas par traumām, kas gūtas pēc skrejriteņu sadursmēm ar auto. Lielākā atlīdzība pērn – 8 400 eiro – izmaksāta OCTA apdrošināšanas veidā pēc negadījuma, kad auto notrieca skrejriteni, kura vadītājs guva žokļa lūzumu un viņam tika izsisti zobi. Cita OCTA atlīdzība 8 250 eiro apmērā izmaksāta pēc tam, kad automašīna uzbrauca skūtera vadītājai, kura pārvietojās pa velo joslu un negadījumā lauza kāju. Savukārt 2 060 eiro izmaksāti skrejriteņa vadītājam, kurš, krītot salauza atslēgas kaulu un guva galvas traumu.

Kopumā no pērn ERGO pieteiktajiem negadījumiem ar skrejriteni trešdaļa jeb 27% bijuši OCTA un KASKO apdrošināšanas gadījumi – skrejriteņi ietriekušies automašīnās vai arī autovadītāji nav laikus pamanījuši skrejriteņus, tādēļ vienlīdz vērīgiem jābūt gan auto, gan skūteru vadītājiem. Kā liecina ERGO dati, vairākos KASKO apdrošināšanas atlīdzību gadījumos skrejriteņi nodarījuši kaitējumu, nejauši aizķerot stāvošas automašīnas, tās noskrāpējot, nolaužot sānu spoguļus vai atstājot buktes. Viena no KASKO atlīdzībām izmaksāta, kad kādai vieglajai automašīnai uzkritis blakus neveikli novietots skrejritenis, kas sabojājis auto priekšējo spārnu.

Lasiet arī: Uzmanies, lācis! Pazīmes, kas signalizē par ķepaiņa un viņa migas klātbūtni mežā

Savukārt divi gadījumi saistīti ar bojājumiem, kas nodarīti komercīpašumam. Vienā situācijā bērni ar skūteri iebraukuši paceļamajā barjerā, to sabojājot, bet otrā gadījumā jaunieši īrēto skūteri iemetuši kāda uzņēmuma stikla vitrīnā.