Publicitātes foto

Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150.gadskārtu, Latvijas Pasts izdod divu pastmarku bloku un divas atsevišķas pastmarkas, kuru dizains simbolizē mūsu tautai būtiskāko svētku vēsturi un to pastāvēšanu nākotnē, informē uzņēmums.

Filatēlijas izdevumu pirmās dienas zīmogošana paredzēta  9.jūnijā mākslas galerijā “MuseumLV” Andreja Pumpura ielā 2, Rīgā, no plkst.10 līdz 17. Turpat plkst.14 plānots arī pastmarkas prezentācijas pasākums, kuru atklās Latvijas Pasta koris Dziesmu pasts un kurā piedalīsies satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150.gadskārtu, Latvijas Pasts 9.jūnijā izdod divu pastmarku bloku 4 000 eksemplāru tirāžā un divas atsevišķas pastmarkas ar katras tirāžu 20 000 eksemplāru. Ikvienas jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 1,65 eiro, un katra no tām paredzēta sūtījumu apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramu Latvijas teritorijā. Līdz ar pastmarkām izdota arī speciāla aploksne 1 000 eksemplāros.

Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, kura pastmarkās stilizēti attēlojusi svētku 150 gadu seno vēsturi un latviešu tautas pastāvēšanai būtisko svētku nākotnes nozīmi. Pastmarkas Dziesma fonā iezīmēta I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā, bet tās priekšplānā redzamas kora dziedātājas, – šī pastmarka simbolizē svētku vēstures ciklu. Savukārt uz pastmarkas Deja redzami dejotāji viņiem raksturīgās deju pozīcijās, kas simbolizē svētku mūsdienu nozīmi un pastāvēšanu nākotnē.

Dziesmu un deju svētkiem veltīto pastmarku dizains jau izplenījies uzmanību arī sociālajos tīklos, interneta lietotājiem aktīvi apspriežot tā dizainu, kā arī daļai paužot viedokli, ka tas neesot veiksmīgs.

Pastmarka par godu Dziesmu svētku 150 gadu jubilejai sociālajos tīklos izpelnījusies ļoti asu kritiku – daži Twitter lietotāji pastmarkā attēlotos tautu bērnus salīdzinājuši ar amerikāņu kulta šausmu filmas Kukurūzas bērni personāžiem.

Delfi Plus žurnālists Viesturs Radovics savā Twitter kontā izvietojis pastmarkas attēlu ar piebildi, ka “kukurūzas bērni” šajā pastmarkā esot mazākā problēma.

Kukurūzas bērni šajā pastmarkā ir mazākā problēma. pic.twitter.com/p8gwb24ZUg

— Viesturs Radovics (@Radovics) May 19, 2023

Twitter lietotājs Didzis Veinbergs jautā, vai tā tiešām ir īstā pastmarka. Radovics atbildējis ar saiti uz paziņojumu par Ozolas-Jaunarājas izstādi Pastmarkas. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas.

https://t.co/HEbQZgfjmb

— Viesturs Radovics (@Radovics) May 19, 2023

Arī citi sociālo tīklu lietotāji pauduši visai neglaimojošus vārdus par mākslinieces garadarbu, norādot, ka pastmarkā attēlotie tautu bērni izskatās tā, it kā viņiem būtu garīgas attīstības problēmas.

Kkādi apdolbījušies

— Zezitis (@zezitis) May 19, 2023

Ļoti iekļaujoša pastmarka. Visiem tur redzamajiem ir daļēja sejas paralīze vai kaut kādas gēnu mutācijas. Tā ir, ka tauta maza un visi visiem radinieki.

— Marcels von Brozh. (@Mabrrrrrrrrrrrr) May 19, 2023

Savukārt daži uzskata, ka māksliniece varēja arī labāku dizainu izstrādāt, kā arī apšauba, vai savdabīgā bildīte nav taisīta, izmantojot Adobe Ilustrator dizaina programmu.

izskatās ka sejas ģenerējis AI.

— evvitu (@evvitu2) May 20, 2023

Visiem kaut kādas ķīseļa sejas, es neteiktu ka varētu no rokas uzzīmēt labāk, bet man arī par to nemaksā 🙂

— Echo Ozo (@e_ozo_) May 20, 2023

Salīdzinot pastmarku un astoņdesmito gadu sākumā uzņemtās šausmu filmas Kukurūzas bērni (Children of Corn) reklāmas plakātus zināma līdzība mākslinieciskajā stilā ir saskatāma.

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir pasaulē atzīts izcils un ilglaicīgs kultūras notikums Latvijā, kas ir arī būtiska latviskās identitātes sastāvdaļa. Šim notikumam ir divi savstarpēji cieši saistīti aspekti – Dziesmu un Deju svētki kā festivāls un kā kultūras process. Sabiedrības apziņā un dažāda veida komunikācijā dominē festivāliskais aspekts, tomēr tieši kultūras process nodrošina svētku pastāvēšanu un ilglaicīgu turpināšanos. Kopš pirmsākumiem 1873.gadā Dziesmu (un vēlāk arī deju) svētki kā festivāls notikuši vidēji reizi 5,8 gados, un šis kultūras process šo gadu laikā bijis nepārtraukts.

Kā zināms, šogad XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki risināsies Rīgā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam.