Kristers Dzintars. Foto izgūts no Facebook @Kristers Dzintars

Trešdien, 7. jūnijā, aprit pusgads kopš “Latvijas Televīzijas” darbinieka Kristera Dzintara pazušanas. “Katra šī pagājušā mēneša beigas ir rūgti saldas, saldi rūgtas. Ik mirkli prātā ieskrien pa kādam atmiņu brīdim, kurus esam dalījuši kopā, un kurus, iespējams, vairs nekad neradīsim kopā,” emocionālā vēstījumā vietnē “Facebook” norāda viņa māsa Kitija Dzintare.

Kristers Dzintars pazuda bez vēsts pērnā gada 7. decembrī. Aktīvākais policistu darbs sākās trešajā dienā. Tikai tad izmeklētāji no videoierakstiem noskaidroja, ka Kristers devies pa Salu tiltu, taču nav ziņu, vai viņš to šķērsoja. Video novērošanas kameras tilta otrā pusē to nefiksēja, vēsta “Latvijas Televīzija”.

Meklēšanas darbu trešajā dienā policija piesaistīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ūdenslīdējus, kas meklēja Kristeru Daugavā. Tomēr bez rezultātiem.

“No sirds vēlos kaut mūsu māsas un brāļa ceļojums šajā dzīvē varētu turpināties. Bet vienīgais, ko vairs šobrīd spējam darīt, ir pateikties, ka tu mums esi bijis.  Tik īsu brīdi, tomēr spējis dot un atstāt aiz sevis tik daudz,” tā vietnē “Facebook” raksta Kitija Dzintare.

“Katra asara brālim līdzās vienmēr beigās atsitās pret neviltota smaida bedrīti vaigā. Un tieši tā man šobrīd ļoti pietrūkst – viņa unikālās spējas nomierināt. Turpinām cerēt uz pavasara brīnumu,” teikts Kristera Dzintara māsas profilā.

“Cilvēki, kas mūs dzīvē iedvesmo, ir tie, kas atstāj neizdzēšamas pēdas mūsu dvēselēs. Viņi ir tie, kas liek mums justies patiesi dzīviem, sniedz mums visvērtīgākos padomus un mācības, kā arī palīdz kļūt mums par labākajām sevis versijām. Kristers Dzintars, Tu esi bijis viens no tiem cilvēkiem manā dzīvē,” vietnē “Facebook” ierakstījusi Kitija Dzintare.

Jau marta sākumā, trīs mēnešus kopš Kristera Dzintara pazušanas, viņa māsa Kitija Dzintare vietnē “Facebook” ierakstījusi, ka cilvēku empātija kļūst arvien vēsāka, bet aplamas informācijas izplatīšana un intrigu vērpšana plaukst kā pavasaris, kas ir bēdīgākās atklāsmes šī perioda laikā.

“Katru saullēktu un saulrietu piedzīvojam, iesaldējot savas sirdis, lai tās nesadruptu gabaliņos un pietiktu iedvesmas rītdienai. Taču šie noapaļotie datumi, kas pieliek punktu vēl vienam pagājušam mēnesim un iesāk nākamo, raisa smeldzošas sajūtas pavisam citā līmenī,” sajūtās dalās Kristera māsa. Viņa arī pauž apbrīnu par mammas izturību šajā smagajā brīdī: “Mammu, Gunta Dzintare, es ar Tevi lepojos un ar katru dienu arvien vairāk apbrīnoju, cik daudz Tu vari izturēt. Pie tik lielas sāpes spēt iziet darbā jau pēc diviem mēnešiem, ar visu savu sirdi censties turpināt izstarot prieku, gaišumu un pieķeršanos mazo audzēknīšu priekšā. Tu esi spēks. “Pingvīniņ, Tev jāatrodas,” emocionālā vēstījumā raksta Kristera māsa, paskaidrojot, ka “pieklājīgie, mīlošie, jautrie pingvīni manam brālim sirdij tuvi”.

Lasiet arī: VIDEO | Uzspridzinot Kahovkas HES aizsprostu, peld mājas, bojā iet dzīvnieki, sprāgst mīnas

“Sirds ne tikai sāp, bet “asiņo”. Vai to maz ir iespējams aprakstīt, kā ir dzīvot dienu no dienas, nakti no nakts ar domu “Dēliņ, atnāc…”? Palikt pašām ar sevi, ar savām sāpēm, domām, klusumu un būt bezspēcīgām. Meklēt motivāciju, spēku un enerģiju bezmiegā? Jā… Šķiet, ka līdz šim nebiju pat nojautusi, ka tik milzīgas sāpes vispār eksistē. Sāpes, kas vienlaicīgi iznīcina gan garīgi, gan fiziski. Ir sajūta, ka esmu pazaudējusi sevī it visu, bet palikusi tikai mīlestība, cerība un ticība. Tikai? Laikam gan nepareiza piebilde. Neskatoties uz to, cik briesmīga, tumšuma pārņemta ir mūsu situācija, mēs kopā ar meitiņu nedrīkstam padoties. Arī es gribu teikt tos pašus vārdus savai Kitija Dzintare, ko viņa man teica pirms mēneša: “Meitiņ, Tu esi stipra, tomēr arī stiprajiem var izsīkt spēki ko tādu piedzīvojot”. Mums jāiztur, jāturas un jābūt vienai priekš otras,” vietnē “Facebook” raksta Kristera mamma Gunta Dzintare. “Mūsu mīļais Kriksīt, mūsu gaišais eņģelīt, mēs Tevi mīlestībā ļoti, ļoti gaidam. Nepametiet mūs, Mīlestība, Cerība un Ticība.”