Publicitātes foto

Ja Latvijas skaistākās dabas takas un pārgājienu vietas jau iepazītas, laiks lūkoties uz tuvāko kaimiņu pusi – Lietuvu un Igauniju – un doties šo valstu pārgājienu maršrutos!

Cauri visai Baltijai

Mežtaka un Jūrtaka ir divas populāras pārgājienu takas, kas vijas cauri visai Baltijai, katrā no valstīm atklājoties savā īpašajā skaistumā. Abas ir garo distanču pārgājienu takas, taču tās, protams, var iepazīt arī pa maziem posmiem, izvēloties saviem spēkiem atbilstošāko un saistošāko. Mežtaka ir īpaša ar to, ka sākas vēl ārpus Baltijas – Nīderlandē, netālu no Hāgas, bet beidzas Tallinā, Igaunijā. Mežtakas dienvidu daļa sākas pie Polijas-Lietuvas robežas, un tās kopējais garums ir 1 088 km, no kuriem Lietuvas posms ir 747 km, bet Latvijas – 341 km. Savukārt Mežtakas ziemeļu posms sākas Rīgā un noslēdzas Tallinā. Tā kopējais garums ir 1060 km, kurus mērojot iespējams aplūkot ap 400 vēstures, dabas un kultūras objektu. Maršruts sadalīts ap 20 km garos posmos ar nakšņošanas un transporta iespējām, tādēļ ir ērti mērojams pa daļām.

Savukārt Jūrtaka, kas vijas gar Baltijas jūras piekrasti, ir aptuveni 1 200 km jeb ~1,5 milj. soļu gara, un šo pārgājienu taku iespējams noiet 60 dienās. Ejot īsāku posmu vai atvēlot Jūrtakai dažas dienas vai nedēļu, der zināt, ka tai ir dažādas grūtības pakāpes, kas ļauj izvēlēties sev piemērotāko distanci. Ja Jūrtaku mērojat Igaunijā, jāņem vērā, ka gar pašu jūras krastu tā vijas aptuveni 100 km garumā – galvenokārt starp Hāpsalu un Tallinu. Citviet ir sarežģīta krasta līnija, tādēļ pārējie aptuveni 500 km ir veicami pa piekrastes takām, ceļiem un gar autoceļu malu.

Bez Mežtakas un Jūrtakas gan Lietuvā, gan Igaunijā ir vēl daudzas citas interesantas un, iespējams, vēl neiepazītas dabas takas – atšķirīgas gan pēc distances garuma, gan grūtības pakāpes.

Kurp doties Lietuvā?

Lietuvas Nacionālās tūrisma attīstības aģentūras “Lithuania Travel” eksperte Neringa Sutkaitīte stāsta: “Lietuvā novērojam pārgājienu popularitātes pieaugumu – vietējie iedzīvotāji dodas dabā ne tikai, lai apbrīnotu tās skaistumu, bet arī lai aktīvi pavadītu brīvo laiku un stiprinātu savas fiziskās spējas. Lietuvā noteikti vērts doties pārgājienā pa garāko pastaigu taku – Mūšas tīreļa izziņas taku, kas atrodas Jonišķu rajonā. Tā iekļauta Lietuvas rekordu grāmatā kā garākā valsts dabas taka ar platību 24,3 km². Noteikti iesaku apskatīt arī Aukštumalas dabas taku, kur iespējams sajusties kā Āfrikas savannā, un Nagļu dabas lieguma taku Kuršu kāpās, ar satriecošu pelēko kāpu ainavu. Savukārt Lietuvas īsākā dabas taka ir tikai 121 metru gara. Ejot pa to, nenogursiet un varēsiet apbrīnot purvu un tā savvaļas raksturu. Vēl viena no takām, ko iesakām izmēģināt, ir izziņas taka “Maironio kelias Padubysiu” Raseiņu rajonā. Tā paredzēta gan iešanai, gan riteņbraukšanai. Ejot pa šo taku jūnijā, īpaši iepriecinās koši rozā savvaļas ziedu pļavas Dubisas reģionālajā parkā. Lai Lietuvā sajustos kā Šveicē, aicinām uz nesen atjaunoto Kadiķu ielejas dabas taku.”

Aukštumalas dabas taka (Šilutes rajons) – nostaigāt vairāk nekā kilometru pār purvu iespējams, pateicoties tam, ka taka izveidota gar senu akmeņu zemūdens ceļu, kas reiz gājis cauri purviem. Kādreiz tas bija slepens veids, kā izbēgt no uzbrucējiem, bet tagad sniedz iespēju izzināt purva floru un apbrīnot tā dabas ainavu tuvplānā.

Mūšas tīrelis (Jonišķu rajons) – 3,6 km garā taka, kas atrodas Žagares reģionālajā parkā, ir unikāla, jo tā ir garākā laipa Lietuvā. Taka ir īsts atklājums tiem, kas interesējas par purvu ekosistēmām, jo ļauj iepazīt purva augus un savvaļas dabu, izbaudīt klusumu, kurā sadzirdami vien purva iemītnieki, piemēram, rubeņi, pelēkās dzērves un zosis.

Kadiķu ielejas dabas taka (Kauņas rajons) – tā ir 1,3 km gara un piemērota pārgājieniem ar bērniem, jo takas malās atradīsiet gan soliņus, gan spēļu zonas. 2016.gadā šī taka tika izraudzīta kā skaistākā izzinošā dabas taka Lietuvā. Ejot pa to, skatam paveras pieci hektāri kadiķu audzes, no kuriem daži ir gandrīz gadsimtu veci un sasniedz 12,5 m augstumu.

Nagļu (Nagliu) dabas taka (Neringas apriņķis) ir daļa no Jūrtakas posma. Tā ir 1,1 km gara un īpaša ar tā sauktajām mirušo smilšu kāpām. Pirms vairākiem gadsimtiem šajā vietā smiltīs aprakti četri bijušie Kuršu kāpu ciemi. Spēcīgi vēji šeit veido unikālu ainavu – ieplakas un izskalojumus, atklājot smiltīs ierakto mūžseno meža augsni.

Nemunas ielejas Kulautuvas pārgājienu takas (Kauņas rajons) – iespējams izvēlēties kādu no sešām takas distancēm, sākot no 2,6 km līdz 6 km garam pārgājienam. Maršruts ir paugurains un ved cauri priežu mežam. Kas interesanti – visas takas ir apļveida. Aptuveni puskilometru no takas sākuma atrodas Zilā karoga pludmale ar veikparku.

Dūkštas upes pārgājienu taka (Viļņas apkārtne) – Dūkšta tiek dēvēta par “vienīgo Lietuvas kalnu upi”, jo tai pavasara palu laikā ir spēcīga straume. Šīs mazās upītes ūdens ir tik tīrs, ka ne tik sen vietējie iedzīvotāji to dzēra tieši no strauta. Mūsdienās to novērtē laši, veicot gandrīz 500 km garu ceļu no Baltijas jūras līdz upītei, lai nārstotu. Ja paveiksies, Dūkštas dabas takās vasaras vidū varat sastapt ko neparastu ne tikai Lietuvā, bet visā Eiropā – Alkonzilo tauriņu (“Maculinea rebeli”). Ievērības vērts ir arī vairāk nekā 300 gadu vecais Svētais ozols, kura apkārtmērs ir 5 m.

Kurp doties Igaunijā?

Igaunijas dabas un pārgājienu takas ved cauri gan mežiem, gan nacionālajiem parkiem, gan mitrājiem un piejūras reģioniem.

Tuhu purvs un pastaigu taka (Pērnavas apkārtne) – Tuhu un Oidremas purvi ir vieni no lielākajiem Rietumigaunijā. Lai gan pēckara periodā bijuši mēģinājumi Tuhu purvu nosusināt, tas palicis neskarts un pārgājieniem pieejama nepilnu kilometru gara taka. Pārgājiens pa to aizņems stundu (kājās vēlams vilkt gumijas zābakus), bet atelpai lieliski noderēs purva skatu platforma.

Matsalu nacionālais parks – gandrīz 50 000 hektāru plašajā Matsalu nacionālajā parkā ir neskaitāmas pārgājienu takas, viena no tām – Penijegi pārgājienu taka. Parks ir gājputnu ligzdošanas un migrācijas vieta, un tajā ir septiņi putnu vērošanas torņi, kur lieti noderēs līdzpaņemtais binoklis. Dodoties pārgājienā mitrā laikā, ieteicami gumijas zābaki. Pārgājiena distanci iespējams izvēlēties no 3 līdz 7 km un laiku – no 1,5 līdz 4 stundām.

Viru purva taka (Harju apriņķis) – viens no pieejamākajiem purviem Igaunijā. Purva laipa, kas ved uz skatu torni, piemērota cilvēkiem ratiņkrēslos un ģimenēm ar bērnu ratiņiem. Ieeja skatu tornī veidota, domājot par to, lai cilvēki ratiņkrēslos varētu ērti piekļūt pirmajam skatu laukumam, no kura vērot purva floru un faunu. Taka ved cauri Lahemā nacionālajam parkam ar skaistu meža un purva ainavu. Takas garums – 3,5 km, apļa garums – 6 km. Taka ir marķēta, tai ir norādes.

Hupasares izziņas taka (Viljandi apriņķis) – 5 km garā pārgājienu taka vijas cauri skaistai meža ainavai līdz Kureso purvam. Taka sākas kempinga vietā, kur iespējams izmantot grilu un uzņemt spēkus pirms pārgājiena. Purva laipa ved cauri neparastiem ovālas formas purva baseiniem līdz pat skatu platformai, kur atpūsties pēc pārgājiena. Takas beigās atrodas Igaunijas pazīstamā komponista Marta Sāra dzimtās mājas – tur iekārtots viņam veltīts muzejs, kur iespējams iepazīt mākslinieka dzīvi un daiļradi.

Paukjarves ezera dabas taka (Harju apriņķis) – 5 km garo apļveida taku iespējams mērot gan ejot kājām, gan braucot ar velosipēdu, un tā apzīmēta ar dzelteniem marķējumiem uz kokiem. Takas unikalitāte slēpjas tajā, ka, mērojot šo Igaunijas dabas posmu, iziesiet cauri dažādiem mežu veidiem – sākot no mitrājiem līdz košam priežu meža klājam.

Lasiet arī: FOTO & VIDEO | Pārstādīts Rīgas autoostas sarkanais ozols

Pievienojoties soļu izaicinājumam “30 000 iemeslu iet kopā ar ERGO”, noietie soļi lietotnē #walk15 pārvērtīsies virtuālos kokos, kas kļūs par īstiem un tiks iestādīti Latvijas mežos, informē uzņēmums.