Ainārs Šlesers. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Partijas “Latvija pirmajā vietā” vārdā tās priekšsēdētājs Ainārs Šlesers parakstījis vēstuli Ģenerālprokuroram, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram un Valsts Drošības dienesta (VDD) priekšniekam, kurā argumentēti lūdz izvērtēt tulkotājas un dzejnieces Liānas Bokšas, kura plašāk pazīstama ar pseidonīmu Langa, aktivitātes publiskajā telpā no Krimināllikuma 78. panta [Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana] un nacionālās drošības aspektiem.

Vēršoties pie drošības dienestiem, Šlesers aicina tos tiesiski izvērtēt Bokšas sociālajos tīklos paustos publiskos provokatīvos izteikumus, vērtējot to saturu, formu un argumentus, kā arī šīs personas ietekmi uz auditoriju. Papildus tam vēstulē uzsvērts, ka būtu svarīgi noskaidrot, vai Bokšas aktivitātes nav citu – Latvijai nedraudzīgu valstu, un īpaši jau Krievijas Federācijas, atbalstītas un vadītas, informē partija.

“Bokša ir iniciatore tēmturim #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Viņa sociālajos tīklos, apelējot pie latviešu nacionālajām jūtām, izmanto šo tēmturi, mērķtiecīgi kultivējot naidu pret tiem mazākumtautību pilsoņiem, kuru sarunvaloda ir krievu. Bokša prezentē sevi, kā “valsts politikas realizētāju”, kura, likvidējot rusifikācijas politiku, izskauž divvalodību un cenšas nodrošināt valsts valodas aizsardzību. Turklāt “Twiter” un “Facebook” kontos Bokšai ir vairāki desmiti tūkstošu sekotāju, kuri seko viņas izteikumiem,” skaidro politiskais spēks.

Šlesera parakstītajā vēstulē teikts: “Ik dienu Bokša publicē kādu savu pārdomu par “apsaimniekotājiem krieviem, kas terorizē latviešu uzņēmējus”, “apkalpojošā personāla krieviem” un uzņēmējiem, kuri esot “krievelības oāzes” un “rašistiem”, kuri pārkāpj viņas iedomātu kārtību. Slēpjoties aiz rūpēm par latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā (piemēram, “jo ātrāk nosmērēs Ziepniekkalna krievs savas trenūzenes, ātrāk iemācīsies lasīt latviski” vai “Rus.LSM ir rašizētāju medijs” un “Maxima atrodas paRašas protektorātā”), Bokša savā retorikā izmanto šobrīd tik populāro noliegšanas kultūru (cancel kultūru), vēršot to pret krievu mazākumtautību.” Lai arī Bokša pati cenšas apgalvot, ka viņa nevēršas pret atsevišķiem krievu tautības cilvēkiem, bet gan tikai pret “LV publiskās telpas derusifikāciju”, realitātē viņa izplata informāciju, kas ir naida runa un kas precīzi atbilst Krimināllikuma 78.panta pazīmēm, uzskata partijā.

Vēstules noslēgumā uzsvērts: “Nav pieļaujama nesodāma spēlēšanās ar vārda brīvību, valsts konstitucionāliem pamatiem un mazākumtautību tiesībām. Latvijā ikviena cilvēka brīvībai un cieņai ir jābūt aizsargātai, jo ikviens pilsonis mūsu valstī ir vērtība, kuram ir tiesības savā valstī justies droši. Tiem, kuri apzināti provocē linča tiesu, arī Bokšai, ir jāapzinās, ka valsts iestādes stingri iestājās par likumu varu valstī. Mūsuprāt, tas nav tikai tiesiskas valsts, bet arī nacionālās drošības jautājums, kura nodrošināšana ir arī tiesībsargājošo institūciju un valsts speciālo dienestu pienākums!”

Šlesers jau iepriekš brīdinājis, ka vērsīsies drošības iestādēs ar lūgumu izmeklēt Liānas Langas pagātni.  “Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Punkts. Tur nav nekādu diskusiju. Bet tagad parādās jauna terminoloģija kā atkrievošana. It kā izklausās cēli, un noteikti tas uzrunā ļoti daudzus nacionāli noskaņotus cilvēkus, latviešus, bet vienmēr ir jāuzdod jautājums – kas ir konkrētās iniciatīvas autors un kas aiz tā visa stāv?” tā 15. jūnijā Saeimas sēdes debatēs sacījis partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers.

“Un šodien es gribu jums uzdot jautājumu – vai jūs zināt, kas ir Liāna Langa? Jums tā šķiet, ka jūs zināt. Viņa ir dzimusi Padomju Savienības laikā un astoņdesmitajos gados pavadīja kādu laiku no savas dzīves ārpus Latvijas – Krimā. Jautājums – ko viņa tur darīja?” retoriski vaicājis politiķis.

“Kādā valodā viņa tur runāja? Noteikti tā nebija latviešu valoda. Un tagad, laikā, kad mums ir ārkārtīgi svarīgi saliedēt sabiedrību, ir ārkārtīgi svarīgi izrādīt cieņu vienam pret otru, ir ārkārtīgi svarīgi vienkārši būt cilvēkiem, nāk iniciatīvas, kurās mēs mēģinām kļūt vēl latviskāki un vienlaicīgi runājam par atkrievošanu,” izteicies Šlesers.

Pēc viņa domām, ņemot vērā vēsturi, kas ir saistīta ar Liānas Langas atrašanos Padomju Savienībā ārpus Latvijas, tā ir provokācija, lai novērstu uzmanību no tekošajām problēmām.

“Es informēju, ka partija “Latvija pirmajā vietā” griezīsies Drošības dienestā un lūgs izmeklēt Liānas Langas pagātni, ko viņa ir darījusi Krimā Padomju Savienības laikā, un tikai tad mēs varēsim saprast, vai viņas iniciatīvas vispār varam izskatīt,” sacījis Šlesers, aicinot tikt skaidrībā, kas ir Liāna Langa – vai viņa tiešām ir Latvijas patriote vai Krievijas Federālā drošības dienesta aģente.

Jau vēstīts, ka 7.maijā apritējis gads, kopš sociālajos tīklos “Twitter” un “Facebook” uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Tāpat nesen līdzdalības platformā ManaBalss.lv savākti vairāk nekā 10 000 cilvēku paraksti, paužot atbalstu iniciatīvai par valsts valodas nostiprināšanu Latvijā likuma grozījumiem. Iniciatīva iesniegta Saeimā.

Iniciatīvu “Par valsts valodas statusa nodrošināšanu” iesniedza dzejniece un publiciste Liāna Langa, kura ikdienā vada un īsteno domubiedru kampaņu #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Entuziastu izveidotās kampaņas nolūks ir valsts valodas stiprināšana un Latvijas publiskās vides lingvistiskā derusifikācija, kas bija arī viens no Trešās atmodas mērķiem.

“Lai arī latviešu valodai – vienīgajai valsts valodai Latvijā jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas bija jādominē publiskajā telpā, ilgus gadus vieglprātīgi tika pieļauta divvalodība un iztapīgs servilisms pret krievu valodu. Tas noveda pie tā, ka latvieši, īpaši jaunieši, kuri nezina krievu valodu, bieži vien nevarēja dabūt darbu Latvijā un spiestā kārtā devās prom paši no savas zemes. Diemžēl politiķi un valodas politikas īstenotāji, arī mediji Latvijā gadiem ilgi izlikās, ka šāda problēma nepastāv. Tādējādi piecdesmit okupācijas gadiem klāt jāskaita vēl trīsdesmit atjaunotās Latvijas gadi, kuros notika sabiedrības lingvistiskā krievināšana, atstājot dziļas pēdas sabiedrības domāšanā un valodas lietošanas paradumos,” uzsver Liāna Langa.

Viņa norāda, ka “uzsākt kampaņu mani pamudināja divvalodība de facto visā Latvijā, jo gan sabiedrība, gan valsts institūcijas un komercuzņēmumi ignorēja Satversmes burtu un garu, kā arī 2012.gada Valodas referendumā tautas lemto par vienvalodīgu valsti, kurā latviešu valoda ir visu sabiedrību vienojošā valsts valoda. Valoda ikvienai nācijai nešaubīgi ir varas instruments un ierocis. Latviešiem pašu valstī tā ir latviešu valoda. Līdz šim daudziem Latvijas krieviem pat nebija ienācis prātā, ka Latvijā uzrunāt latvieti krieviski būtībā ir lingvistiskas agresijas akts. Krievi vēlējās dzīvot pa vecam Latvijai padomju okupācijas laikā uzspiestā divvalodīgā vidē, savukārt latvieši vairs nē. Krievu valoda nozīmē “krievu pasaules” klātesamību. Pēc neģēlīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā to vairs negrib neviena civilizēta valsts.”

Par krievu valodas pārlieko izplatību Latvijā kā valsts apdraudējumu savā 2022.gada pārskatā norādījis Valsts drošības dienests: “Atzīmējams arī līdz šim plašais krievu valodas lietojums Latvijā, kas Kremlim atviegloja daļas mūsu valsts iedzīvotāju noturēšanu “krievu pasaulē.””

Viena gada darbības laikā kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju kļuvusi populāra un izvērtusies par visas tautas kustību – tajā iesaistījušies daudzi simti brīvprātīgo, kas raksta vēstules institūcijām un uzņēmumiem, vēršas pie tiem soctīklos, aicinot izņemt krievu valodu no publiskās saziņas – tīmekļvietnēm, telefonpakalpojumiem (kur klientiem bija jāizvēlas viena no trim valodām) un publiskās ārtelpas. Kampaņa ir ietekmējusi arī sabiedrības lingvistisko uzvedību.

Latviešiem tā ir likusi domāt par latviešu valodas lomu un statusu, apzināties savus valodas lietošanas paradumus, piemēram, apjaust, ka ierastā pakalpība pret padomju okupācijas periodā uzspiesto krievu valodu un pretimnākšana tai nav pieņemama, un ka latviešu valoda konkurencē ar daudz lielāko krievu valodu ir aizsargājama nacionāla vērtība, ir Latvijas valsts identitātes galvenais pamats. Kampaņa ir cēlusi latviešu pašapziņu, atmodinājusi sparu iestāties par savām tiesībām, tostarp darbavietās, kur bieži nepamatoti tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas, uzskata dzejniece.

Pērnā gada vasaras sākumā pēc Rūtas Dimantas iniciatīvas vieni no pirmajiem krievu valodu no savas tīmekļvietnes izņēma “ziedot.lv”, bet no telefoniskās saziņas ar klientiem – SIA “Rīgas ūdens”, publiski pateicoties kampaņai par pamudinājumu to darīt. No nacionālas nozīmes muzejiem pirmais krievu valodu savā tīmekļvietnē atspējoja Māras Lāces vadītais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pārējie viens pēc otra sekoja šiem iedvesmojošajiem paraugiem.

Kampaņas iespaidā pirmajā pusgadā pilnībā tika atkrieviskotas ministriju, daudzu pašvaldību un to padotības iestāžu tīmekļvietnes. Liela nozīme bija CSDD lēmumam par autobraukšanas eksāmena kārtošanu Latvijas iedzīvotājiem vienīgi valsts valodā, nevis arī krievu, kā līdz šim. Daudzi komercuzņēmumi savā vizuālajā komunikācijā atteicās no īpašā servilisma krievu valodai, turpretim daļa pagaidām nav pārliecināma no tā atteikties.

Būtisks pavērsiens bija krievu valodas versijas izņemšana no Ministru kabineta un Valsts prezidenta mājaslapām.

Jau gadu iepriekš – 2021.gada 26.aprīlī Valsts prezidents Egils Levits bija izsludinājis paziņojumu, kurā definēta latviešu valodas konstitucionālā nozīme, vērtība un mērķis. Diemžēl daudzi, tostarp valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās, izlikās, ka šāda Valsts prezidenta paziņojuma nemaz nav. Tas neizbrīna, jo Latvijā 30 gadus nemaz nav konkrēta atbildīgā par valsts valodu un valodas politiku, netiek pēc būtības un visaptveroši vērtēts latviešu valodas stāvoklis Latvijā.

Kampaņu #Runālatviski pamanīja un visaugstākajā līmenī atzinīgi novērtēja Valsts prezidents Egils Levits, 2022.gada 8.septembrī uzrunājot 13. Saeimas deputātus: “Bet it sevišķi gribu norādīt uz sabiedrības iesaisti. Piemēram, dzejnieces Liānas Langas un citu aktīvistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatību ir daudziem likušas apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi. Un ļoti daudzi ir mainījuši savu nostāju. Jo mūsu valstij ir kopēja valsts valoda. Tā ir demokrātiskā saziņas valoda visiem, neatkarīgi no paralēli tai lietotās dzimtās valodas vai tautības.”

Lasiet arī: FOTO & VIDEO | Sirdi plosoši skati – Bahmuta no putna lidojuma

Gada laikā valodas lietojuma ziņā Latvijas publiskajā telpā ir notikušas labas izmaiņas: Latvija ir kļuvusi latviskāka, krievu valoda publiskajā telpā vairs nav pašsaprotamība. Tomēr ar sasniegto ir par maz, un kampaņa tiks turpināta. Viens no kampaņas virzieniem ir pieredzes stāstu vākšana un apkopošana. Tāpēc tos Latvijas pilsoņus, kuri darbavietā Latvijā ir saskārušies ar diskrimināciju krievu valodas dēļ, kampaņas veidotāji aicina rakstīt uz epastu runalatviski@latvijai.lv. Anonimitāte tiek garantēta.