Latvijā iemīļoti saldumi un Dziesmu svētki

Publicitātes foto

Dziesmu un deju svētkiem šogad atzīmējot 150 gadadienu, teju par svētku vienaudzi sevi sauc arī saldumu zīmols “Laima”, kas ir vien trīs gadus vecāks par Dziesmusvētku tradīciju. Kāds bijis “Laimas” ceļš līdzās tautas sadziedāšanās svētkiem?

Līdz pirmajiem Vispārīgiem latviešu Dziedāšanas svētkiem bija vēl trīs gadi, kad uzņēmējs Teodors Rigerts kopā ar brāli Leopoldu Rīgā, Maskavas priekšpilsētā – Kalēju ielā izveidoja saldumu un šokolādes uzņēmumu “Th. Rigert”, kas arī bija aizsākums saldumu ražotājam, ko šodien pazīstam kā “Laima”. 1873.gadā notika pirmie Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, kas pulcēja apmēram 20 000 skatītāju un 1 003 dziedātājus no 43 koriem, kā arī 16 orķestrus. Tieši šeit pirmoreiz tika arī atskaņota tagadējā Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”

Septiņus gadus vēlāk – 1880.gadā bija laiks jau otrajiem Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem, tikmēr Rigertu fabrika turpināja darbu, nenojaušot, ka jau gadu vēlāk – 1881.gadā uzņēmīga dāma vārdā Ludmila Gēgingere dibinās savu konservu un konfekšu fabriku ” L. W. Goegginger”, kas kļuva par Rigertu lielāko konkurentu. Savukārt Rigerts starplaikā starp otrajiem un trešajiem Vispārīgiem latviešu Dziedāšanas svētkiem nolēma savu rūpnīcu reklamēt presē un tā žurnālos un avīzēs pirmoreiz parādās Rigerta šokolādes rūpnīcas reklāma, kas tolaik tika uzskatīta par sevišķi ekskluzīvu. 1894.gadā – gadu pirms IV Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem, kas starp citu, bija vienīgie, kas nenotika Rīgā, bet gan Jelgavā, Rigerta rūpnīcā tika radīta šokolādes Lellīte, kas šodien ir Latvijā senākā šokolādes figūriņa un ir pieejama apskatei “Laimas” šokolādes muzejā, informē uzņēmums.

Kad 1910.gadā notika V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, tie bija pirmie, kas notika jau brīvajā Latvijā. Tas arī bija laiks, kad maiznīcu – konditoreju Avotu ielā atvēra slavenais rūpnieks Vilhelms Ķuze, kurš uzcēla gan darbnīcas, gan konditorejas cehu un iegādājās tiem laikiem modernu tvaika maizes krāsni un vēl pēc gada ierīkoja nelielu konfekšu fabriku. Otrā pasaules kara laikā Ķuzes radītā konfekšu darbnīca tika pārdēvēta par “17.jūniju”. Savukārt 1921.gadā vairāki ebreju tirgotāji nodibināja saldumu fabriku “Maķedonija”, kurā sākotnēji strādāja tikai četri darbinieki. 1925.gadā – gadu pirms VI Dziesmu svētkiem – “Maķedonijas” dibinātāji izveidoja jaunu akciju sabiedrību un nodēvēja par “Laimu”. 1926.gadā – vienlaikus ar VI Dziesmu svētkiem Rigerta fabrikā sāka ražot vēl šodien pieejamo “Krējuma šokolādi” 80 gramu tāfelītēs, kas tolaik maksāja 0,60 latus. Savukārt 1929.gadā, divus gadus pirms VII Dziesmu svētkiem, “Laimas” sortimentā parādījās jaunums – “Trifele”, kas pieejama arī mūsdienās, kļūstot par ilglaicīgāko “Laimas” konfekti. Bet 1933.gadā, kad norisinājās VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, tika izveidota konfekte “Daliņa kājas”, par godu slavenajam latviešu soļotājam Jānim Daliņam.

20. gadsimta 30.gadu beigās – gadu pirms IX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem – tika izveidota šodien iemīļotā konfekte “Serenāde”, kā mīlestības apliecinājums konditorajūtām pret kādu skaistu, jaunu sievieti. 1937.gads arī ir laiks, kad notiek Rigerta fabrikas un “Laimas” saldumu rūpnīcas apvienošanās, ko pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa pavēles iegādājas Latvijas valsts, radot Valsts saldumu fabriku “Laima”.

Beidzoties Otrajam pasaules karam, “Laimas” sortimentā ienāca tādas konfektes kā “Lācītis ķepainītis”, savukārt 50.gadu sākumā strauju popularitāti piedzīvoja konfektes “Vāverīte”, “Sarkanā magone” un “Rīts”. Laikā starp XI un XIII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem tika radīts arī slavenais konfekšu maisījums “Rīgas asorti”, līdzās tādām populārām karamelēm kā “Piena lāse” un “Esmeralda”, kļūstot par vienu no fabrikas “Uzvara” pārdotākajiem produktiem. Savukārt “Uzvara” ir jau pieminētās Gēgingeres saldumu fabrikas jaunais nosaukums.

XIII Dziesmu un Deju svētku gads – 1960. – ir laiks, kad top slavenā šokolādes tāfelīte “Rigonda” ar grafiķa Gunāra Kirkes vizuālo noformējumu. Dizains šai šokolādei nekad nav ticis mainīts un arvien tiek izmantots šokolādes vizuālajā ietērpā. Kad 1965.gadā notiek XIV Dziesmusvētki, “Laimā” strādā vairāk nekā 10 00 darbinieku, uzņēmumam ir savs bērnudārzs, sieviešu vokālais ansamblis, koris un deju kolektīvs.

1970.gadā notiek XV Dziesmusvētki un tai pat gadā rūpnīca “Uzvara” sāk ražot zefīru. Starp citu, mūsdienās “Laima” ik gadu saražo 1 300 tonnu zefīra. Šai gadā tiek uzsākta arī šerbeta ražošana – tā pamatā ir putota piena pomāde un grauzdēti zemesrieksti.

1980.gadā XVIII Dziesmu un Deju svētku gadā, “Laima” par godu 1980. gada olimpiādei rada speciālu šokolādes izlasi, kas darināta ar rokām fabrikas ekskluzīvajā cehā un tiek dāvināta ārvalstu delegāciju pārstāvjiem. Savukārt 1985.gadā, kad notiek XIX Dziesmu un deju svētki, iecienīta ir saldskābā vafeļu konfekte “Daile” ar ābolu biezeņa piedevu, kas tapusi 1985.gadā.

1990.gadā, laikā kad notiek XX Dziesmu un deju svētki, Latvijai atgūstot neatkarību tiek mainīts Ķuzes padomju laikā piešķirtais rūpnīcas “17.jūnijs” nosaukums uz “Staburadze”. Savukārt 1993.gadā, XXI Dziesmusvētku gadā – pēc vairāku gadu pārtraukuma tiek atsākta konfekšu “Sarkanā magone” un “Trifele” ražošana, kas bija pārtraukta izejvielu trūkuma dēļ. 1998.gadā, kad notiek XXVII Dziesmu un deju svētki, fabrika “Uzvara” tiek pievienota saldumu ražotājam “Laima”, un tādi produkti kā zefīri un karameles iegūst jaunu iepakojumu. Laikā starp 1998. un 2003.gadu tiek atklāta Šokolādes istaba – priekšvēstnesis Šokolādes muzejam un dienasgaismu piedzīvo dokumentālā filma “Saldumu pilsēta”, kas veltīta “Laimas” 140. jubilejai.

2013.gadā, laikā, kad notiek XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, tiek arī atklāts “Laimas” Šokolādes muzejs. Bet 2017.gadā, vienu gadu pirms XXVI Dziesmu un XVI Deju svētkiem, par godu Latvijas simtgadei, tiek atjaunots “Laimas” pulkstenis, kas ik stundu atskaņo kādu no maestro Raimonda Paula dziesmām.