Foto: Ērika Gavare/Rīta kafija

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 23,4 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par otru sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vienīgi no 1969. gada rekorda (21,6 mm).

Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,6 grādi, kas ir 1,4 grādus virs mēneša normas. Jūnija pirmajā pusē gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas un tika pārspēti seši minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi. Savukārt jūnija turpinājumā gaisa temperatūra stabili turējās virs normas un tika pārspēti 14 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Ilgstošo anticiklonu ietekmē jūnija sākumā bija lielas diennakts gaisa temperatūras amplitūdas, Latvijā jūnija pirmajās desmit dienās starpība starp diennakts zemāko un augstāko gaisa temperatūru bija vidēji 12,2 grādi, bet Rucavā 7. jūnijā pat 22 grādiem (no +2,7 līdz +24,7 grādiem). Tas bija arī iemesls neierastai situācijai, ka 6. jūnijā tika reģistrēts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Liepājā, bet vidēji Latvijā diennakts bija siltāka par normu. Jūnija 2. dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra vēl bija zem normas, bet turpmāk jūnijā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un tika pārspēti arī vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Kopumā jūnijā tika pārspēti seši diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi un Ainažu jūnija rekords, kā arī 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika divi minimālās gaisa temperatūras rekordi.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 23,4 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vienīgi no 1969. gada rekorda (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (47,3 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Stendē – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Sīļos, Ventspilī un Zosēnos – 7 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Stendē – 2 diennaktis.

Jūnija mēnesis kopumā bijis silts un ļoti sauss. Ieilgušais sausums rada problēmas lauksaimniekiem, turklāt labvēlīgos laikapstākļos savairojušies arī dažādi lauksaimniecības un mežsaimniecības kaitēkļi.

Karstuma viļņu ietekmē fenoloģiskās parādības kopumā iestājās agri. Dārzos nogatavojās zemenes, ķirši un agrās kartupeļu šķirnes, mēneša beigās – arī meža zemenes. Vidzemes pusē mēneša sākumā tika atrastas pirmās parastās bērzubekas, taču kopumā sausuma dēļ sēņu maz.

Lasiet arī: Noslēdzoties Dziesmu un deju svētkiem, nākamnedēļ būs par vienu brīvdienu vairāk

Tika novērotas arī vairākas interesantas un salīdzinoši retas dabas parādības. Mēneša sākumā vēl tika novērotas vēlas pavasara salnas un šim gadam raksturīgās «velna slotas». Dažviet (Jelgava, Liepāja) pērkona negaisu pavadīja stipras lietusgāzes un lielgraudu krusa, bet Madonas novada Lubānā mēneša beigās tika radīti arī postījumi, vējam nogāžot vairākus kokus. Mēneša beigās atsevišķos piekrastes rajonos tika novērota arī miglas varavīksne un tesmeņveida mākoņi.