Foto: Foto: Ingrīda Punka/izgūts no Facebook @Vijas Vētras fonds

“Ir jābrauc atpakaļ uz māju, jādzīvo sava vientuļā dzīve. Visilgāk savā mūžā esmu nodzīvojusi Amerikā, kur īstenībā man vismazāk patīk,” žurnālam “Privātā Dzīve” norāda leģendārā dejotāja Vija Vētra, kura 30.jūnijā no Latvijas atgriezās mājās ASV.

“Esmu izbraukājusi piecus kontinentus un uzstājusies četros. Diemžēl neesmu bijusi Dienvidamerikā. Es gribētu apskatīt Brazīliju, Venecuēlu, Argentīnu un Inku impērijas cietoksni Maču Pikču. Esmu ļoti vēlējusies to visu apmeklēt, bet saprotu, ka tagad daudz neceļošu,” žurnālam atklāj dejotāja.

Lai arī daudzi joprojām netic, ka šis ir pēdējais Vētras ceļojums uz dzimteni, redzot, cik enerģiski viņa dejo koncertos, dejotāja par to ir pārliecināta. “Šis tiešām ir mans pēdējais koncerts un brauciens uz dzimteni. Man kļūst aizvien grūtāk izturēt vairāku stundu ilgo lidojumu. Es diemžēl vairs nedejoju kā agrāk. Par sevi atgādina arī vecās veselības kaites.” Dejotājai ir veiktas divas gūžas operācijas – 2006. un 2013. gadā, kā arī operēts celis. Viena gūža sākusi streikot, bet celis ir sapampis.

Uz mājām ASV Vētra devās ar reisu no Helsinkiem. “Ievēroju zīmīgu sakritību – aviokompānija, ar kuras lidmašīnu lidoju uz Latviju un atpakaļ, šogad arī svin 100. jubileju. Kad lidoju uz Latviju, kas man izmaksāja 1 600 eiro, cerēju, ka varbūt dabūšu vietu biznesa klasē, kur varēšu iztaisnot kājas. Izturēt 15 stundas ceļā ir grūti pat normālam  cilvēkam, kur nu vēl simtgadniekam. Šurpceļā to diemžēl nevarēja izkārtot,” žurnālam sūkstās Vija, bet uzreiz arī iepriecina, ka uz ASV gan viņai izkārtots ceļojums biznesa klasē.

“Tas lidojums ir ļoti grūts. Tas ir ārprāts! Trīs stundas iepriekš jau jābūt Ņujorkas lidostā, pirms tieku lidmašīnā. Sanāk kopā 15 stundas lidot no Ņujorkas. Kad ielidoju Helsinkos, tur jāgaida divas stundas, lai vienu stundu atlidotu uz Latviju,” tā neilgi pēc savas ierašanās Latvijā par lidojumu uz dzimteni izdevumam “Kas Jauns” stāstīja leģendārā dejotāja.

“Mēģinu vingrināties, kamēr lidoju. Taisu savus vingrinājumus. Citiem lidmašīnā arī rādu. Viens otrs tad piedalās manā meistarklasē. Rādu visādus stiepšanās un jogas vingrinājumus. Lidojumā izvingrināju savu ķermeni  un citus ķermeņus arī,” jokoja Vija Vētra.

“Kad es tām “stjuartesēm” pateicu, ka man ir simts gadu, viņas atvēra muti un teica, ka tas nevar būt. Neviens man netic!” žurnālam stāstīja dejotāja.

Jau vēstīts, ka Vētra apciemojusi dzimteni, lai tiktos ar dejas mākslas un sava talanta cienītājiem un klātienē svinētu 100 gadu dzīves un 80 gadu skatuves darbības jubileju.

Vijas Vētras fonds rīkojis mākslinieces meistarklasi un unikālu mākslinieces godināšanas koncertu Rīgas Latviešu biedrības namā, kurā dejoja gan pati Vija Vētra, gan deju grupas “Dzirnas”, “Rituāls” un citi.  Tajā pirmatskaņojumu piedzīvoja Artūra Maskata komponēts veltījums jubilārei pianista Vestarda Šimkus izpildījumā.

“Ceriņu, kastaņu un akāciju kupenās slīgst Rīgas pagalmi un esam vien maza solīša attālumā no vasaras. Šajā laikā tradicionāli Rīgā ierodas Vija Vētra. Kopš tālā 1990.gada, kad dzejnieks Imants Ziedonis uzaicināja trimdā dzīvojošo dejotāju, horeogrāfi, pedagoģi un mākslinieci apciemot Latviju, Vija Vētra ik pavasari dodas šurp, koncertē, iestudē dejas un sniedz meistarklases,” informē  Vijas Vētras fonds.

Lasiet arī: Noslēdzoties Dziesmu un deju svētkiem, nākamnedēļ būs par vienu brīvdienu vairāk

Vija Vētra dzimusi 1923.gada 6.februārī, Rīgā. Vīnē studējusi horeogrāfiju. Kopā ar daudziem latviešiem aizceļojusi uz Austrāliju, kur dzīvojusi sešpadsmit gadu, kuru laikā ir notikusi liktenīgā saskaršanās ar indiešu deju tradīcijām. 1962.gadā Vija Vētra atgriezusies Eiropā, kur dejojusi un pasniegusi dejotprasmi. Kopš 1964.gada Vija Vētra dzīvo Ņujorkā, mākslinieku namā Manhetenā. Koncertējusi Austrālijā, Amerikā, Indijā. Eiropā dejojusi Afejas templī Eginas salā Grieķijā, kā arī Lielbritānijas karalienei Elizabetei II Londonā. Vija Vētra ir Triju Zvaigžņu ordeņa (1999) un Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas (2018) par nozīmīgiem darbiem un nopelniem Latvijas valsts attīstībā kavaliere.