Vladimirs Putins. Foto: Malvina111/Flickr
Algotņu grupējuma “Vagner” vadītāja Jevgeņija Prigožina vadītā bruņotā dumpja laikā 24. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizbēdzis no Maskavas. Krievijas opozīcijas līderis Mihails Hodorkovskis paziņojis, ka viņam ir informācija par Putina atrašanās vietu sacelšanās laikā, raksta Newsweek.
Pēc viņa avotu teiktā, Putins nesekmīgā apvērsuma laikā ar lidmašīnu izlidojis no Maskavas un, visticamāk, devies uz savu rezidenci Valdajā starp Tveras un Novgorodas apgabaliem Krievijā.
Putina acīmredzamā prombūtne dumpja laikā izraisīja baumas par viņa atrašanās vietu, Hodorkovska rīcībā ir pierādījumi, tostarp lidmašīnu izsekošanas dati, ka Krievijas prezidents tobrīd neatradās Maskavā. “Tajā brīdī mēs sekojām Putinam. Un izskatās, ka viņš tiešām pameta Maskavu un, visticamāk, devās uz savu rezidenci Valdajā,” norāda Hodorkovskis.
Lidmašīna, “ko izmantoja tikai Putins”, atstāja Maskavu 24.jūnijā un devās uz Krievijas ziemeļrietumiem, teic Hodorkovskis, atsaucoties uz savu avotu un piebilstot, ka lidmašīna pazuda no lidojumu izsekošanas sistēmas “kaut kur Valdaja reģionā”.
Pēc “Flightradar24” dienesta ziņām, prezidenta lidmašīna Il-96 pacēlās no Maskavas Prigožina nemieru kulminācijas brīdī. Tiek ziņots, ka lidmašīna no radariem pazuda, kad tā sāka nolaisties Tveras reģionā. Tas var liecināt, ka lidmašīna devās uz Borisovskoje Hotilovas aviobāzi, kas ir tuvākais lidlauks Putina rezidencei Valdajā, atzīmē “Newsweek”.
Izdevums piebilst, ka lidmašīna Il-96 ar reģistrācijas numuru RA-96022 izmantota Putina transportēšanai uz dažādām sanāksmēm un samitiem. Šī lidmašīna no Maskavas pacēlās 24. jūnijā pulksten 14:16 pēc vietējā laika.
No Maskavas pacēlās arī citas speciālo lidojumu vienības “Rossija” lidmašīnas, kuras tika izmantotas Krievijas augstu amatpersonu vai militārpersonu pārvadāšanai, vienai no tām nolaižoties Sanktpēterburgā.
“Vadītāji, visādi dažādu nodaļu vadītāji, tiešām daudzi no viņiem arī pameta Maskavu. Tāpēc es toreiz domāju, ka opozīcijai ir iespēja. Bet… Prigožina sacelšanās ļoti ātri beidzās ar neko,” uzsver Hodorkovskis.
Tikmēr krievu žurnālists Mihails Žigars 30. jūnijā “The New York Times” publikācijā ziņoja, ka Putins sacelšanās dienā bijis uz sava līdzgaitnieka un uzņēmēja Jurija Kovaļčuka jahtas Sanktpēterburgā, skatoties festivāla “Scarlet Sails” šovu. Tomēr vizuālu pierādījumu tam nav.
Ari citi avoti apstiprina Hodorkovska notikumu versiju. Krievijas-Izraēlas uzņēmējs un Putina kritiķis Leonīds Ņevzļins, kurš dažas nedēļas pēc kara sākuma paziņoja, ka atsakās no Krievijas pilsonības, 24.jūnijā rakstīja, ka “Putins slēpjas savas rezidences bunkurā Valdajā”. “Turp lidoja arī viņa tuvākie draugi un domubiedri. Diktators ir panikā. Papildu spēki virzījās uz Valdaju, lai viņu aizsargātu. Mani avoti tikko par to ziņoja,” viņš rakstīja.
Žurnālists Boriss Grozovskis vēstījumā domnīcai “Vilsona centrs” 30. jūnijā rakstīja: “Dienā, kad izvērtās sacelšanās, Putins aizbēga no Maskavas un, kā ziņots, nākamo dienu pavadīja savā īpašumā Valdajā.”
Pēc Hodorkovska domām, pateicoties sacelšanās procesam, Prigožins varēja formulēt idejas, “kas tagad ir ļoti izplatītas [Krievijas] armijā, kā arī politiskajā elitē”, tostarp, ka karš ar Ukrainu bija kļūda. “Šodien tā ir konsolidēta ideja gan armijā, gan politiskajā elitē,” piebilst bijušais Krievijas politiķis.
Kā vēstīts, naktī uz 24. jūniju Prigožins pavēlēja “Vagner” karaspēkam virzīties uz Maskavu. No rīta notika kaujas starp Krievijas bruņotajiem spēkiem un “Vagner” algotņiem Rostovas un Voroņežas apgabalos, bet pēc tam sekoja diktatora Vladimira Putina uzruna, kurā viņš nosauca Prigožinu par nodevēju. Pēc sarunām ar Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko Prigožins nolēma dumpi pārtraukt un lika saviem algotņiem atgriezties lauka nometnēs.
Lasiet arī: Rinkēvičs uz inaugurācijas balli dosies veikalā pirktā uzvalkā
Kā zināms, “Vagner” vadītājs Prigožins vairākkārt kritizējis Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un apsūdzējis viņu par apzinātu munīcijas nedošanu “Vagner” algotņiem. Jūnija sākumā Prigožins ziņoja, ka Krievijas karaspēks apšaudījis vagneriešu grupu, kad tā atstāja Bahmutu, kā arī mīnēja viņu evakuācijas ceļus. Tāpat Prigožins pauda viedokli, ka karš Ukrainā ir vajadzīgs, lai Šoigu saņemtu maršala pakāpi. Viņš arī apsūdzējis Šoigu “krievu tautas genocīdā”.