Foto: Pexels

Pēdējo 30 gadu laikā saslimšana ar alerģijām kļuvusi par visstraujāk izplatītāko slimību un aktuālu problēmu visā pasaulē un katrs trešais planētais iedzīvotājs cieš no kādas alerģijas formas, uzsver alergologi.

Alerģija ir organisma imūnās sistēmas pastiprināta reakcija uz apkārtējā vidē esošām vielām, kas darbojas kā kairinātāji (putekļi, ziedputekšņi, dzīvnieku olbaltumi, pārtika, medikamenti utt).

“Saistību starp sezonālajām alerģijām un dažādiem garastāvokļa traucējumiem nepietiekami novērtē ne tikai paši ar alerģiju sirgstošie, bet arī mediķi,” stāsta Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra vadītāja, psihiatre Sandra Pūce, “Bet saistība ir un tā ir būtiska. Alerģijas simptomi ietekmē pašsajūtu, miegu, enerģijas līmeni, uztvertspēju un produktivitāti, kas savukārt var ietekmēt mūsu psihisko labsajūtu.”

Pētījumi liecina, ka depresijas risks aptuveni divas reizes lielāks ir tiem cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām alerģijām. Ja parasti ar alerģiju saistītas garastāvokļa izmaiņas parasti izpaužas kā viegli depresijas simptomi, piemēram, skumjas, letarģijas un noguruma sajūta, tad alerģijas var pasliktināt simptomus ar klīnisku depresiju sirgstošam cilvēkiem. Hroniska šķaudīšana var izraisīt hiperaktivitāti un psihotiskas epizodes, radot apjukumu, zemu pašcieņu un savu vajadzību noliegšanu. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka alerģijas sezonā viņi biežāk raud.

“Nevar teikt, ka visiem cilvēkiem ar alerģijām ir nosliece uz depresiju vai iespēja tikt pie psihiskiem traucējumiem, bet ilgstoša nepatīkamu alerģisku reakciju piedzīvošana var būt depresijas attīstības riska faktors – ne vienmēr stāvokļa emocionālā puse, bet vairāk fizioloģiskie simptomi, ” uzsver dr.Pūce.

Putekšņi un depresija

Šeit stāsts ir pat nopietnāks, nekā mēs varam iedomāties. Piemēram, ja kādam ir alerģija pret koku ziedputekšņiem un tie elpojot nokļūst degunā un pielīp pie šūnu membrānas, tas liek imūnsistēmai “izmest” organismā vielu kokteili, kas var izraisīt iekaisumu ķermenī. Starp šīm vielām ir proteīni, ko sauc par citokīniem, ko organisms ražo, lai cīnītos pret noteiktām infekcijām. Tad nu šie citokīni aktivizē smadzeņu rajonus, kas regulē depresiju un trauksmi.

Piemēram, alerģiskais rinīts (AR) bieži sastopama hroniska augšējo elpceļu iekaisuma slimība, kas ir saistīta ar imūnglobulīna E (IgE) izraisītu imūn-iekaisuma reakciju ar lēkmjveida šķaudīšanu, iesnām.

Tas skar 10-40% pasaules iedzīvotāju, un tā izplatība visā pasaulē turpina pieaugt. Lai gan alerģiskais rinīts pati par sevi nav dzīvībai bīstama slimība, tā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti un pat izraisīt darba efektivitātes samazināšanos; noteiktam pacientu skaitam tas var izraisīt depresiju, trauksmi un citus psihiskus traucējumus rinīta radītā stresa dēļ. Pētījumi rāda, ka 20,6-38,7% alerģiskā rinīta pacientu ir depresijas simptomi. Lai gan nav pierādījumu, ka depresija var izraisīt AR, arvien vairāk pētījumu apstiprina, ka alerģiskā rinīta simptomi var izraisīt depresiju. Ir konstatēts, ka AR pacientu risks saslimt ar depresiju ir 1,82 reizes lielāks nekā parastiem cilvēkiem. Tāpēc papildus AR simptomu ārstēšanai liela nozīme ir psihisko problēmu, piemēram, depresijas, agrīnai atklāšanai.

Kad būtu jāgriežas pie ārsta

“Ja alerģijas simptomi ir tiešām izteikti, brīžiem ir grūti noteikt, vai jūs jūtaties vienkārši noguris, jo organisms cīnās ar alerģiju, vai tās jau ir pirmās depresijas pazīmes. Mēs ieteiktu sazināties ar savu ģimenes ārstu, ja novērojat tādus depresijas simptomus kā nomāktu garastāvokli, kas rit ilgāk par trīs nedēļām, interešu trūkumu, vienaldzības sajūtu, nespēku, enerģijas izsīkumu, grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus, traucētu miegu, izmainītu apetīti, neizskaidrojamas fiziskas sūdzības – galvas vai muguras sāpes. Pēc iespējas precīzāk pastāstiet ārstam par saviem simptomiem un to ilgumu. Vai, piemēram, guļat mazāk, vai arī esat zaudējis interesi par lietām, kas jums patika? Cik ilgi jau tā jūtaties?” norāda VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā”.

“Jums arī vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu par pretalerģijas zālēm, ko lietojat. Jo daži pretalerģijas jeb antihistamīna medikamenti var ietekmēt jūsu garastāvokli. Piemēram doksilamīna sukcināta antihistamīna līdzekļi var traucēt koncentrēšanās spējas un pagarināt reakcijas laiku, kā arī izsaukt nemieru, uzbudinājumu un apjukumu. Perorālie kortikosteroīdi, piemēram, prednizolons, ko parasti lieto smagu alerģiju ārstēšanai, var izraisīt aizkaitināmību un palielināt trauksmes vai depresijas simptomu attīstības risku. Deguna dekongestanti (gļotādas tūskas mazinātāji) var izraisīt trauksmi, nervozitāti un bezmiegu,” uzsver mediķi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīgas psiholoģijas un narkoloģijas centrs iesaka ģimenes ārstiem un alergologiem: iztaujāt pacientus ar alerģijām par personīgo un ģimenes anamnēzi par depresiju, vielu lietošanas traucējumiem, pašnāvības domām; vairāk pievērst uzmanību pretalerģijas medikamentu iespējamai ietekmi uz pacienta garastāvokli un uzvedību; ieteikt cilvēkiem, kuriem blakus alerģijai ir izteikta depresija, doties vizītē pie psihiatra

Lasiet arī: Noskaidrots, kurp bēdzis Putins Prigožina dumpja laikā

Lai gan praktisku iemeslu dēļ lielāko daļu pacientu ar depresiju turpinās ārstēt ģimenes ārsti, alerģiju ārstējošajam speciālistam vienmēr jāapsver integrēta aprūpe dažādu veidu depresiju gadījumā.

Sestdien, 8.jūlijā tiek atzīmēta Pasaules alerģijas diena. Tā ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Pasaules Alerģijas organizācijas (PAO) kopīga iniciatīva, lai palielinātu izpratni par alerģiju ārstēšanas un profilakses nozīmi.